Izstādes, savā ziņā, ir pat divas. Viena – Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē, otra – apgādā “Neputns” nupat iznākušajā, grandiozajā izdevumā “Jāzeps Grosvalds. Persijas ainas”. Mākslinieka vienīgās sarakstītās grāmatas manuskripts tapis Parīzē 1919. gadā, neilgi pēc viņa atgriešanās no Persijas teritorijas, bet pati grāmata pirmo un vienīgo reizi tikusi izdota 1978. gadā Stokholmā.

Ielecot Jāzepa Grosvalda biogrāfijas vilcienā tā sastāva viducī – 1917. gada augustā viņš kā cara armijas virsnieks tika komandēts uz Rietumu fronti Francijā, kur nokļuva cauri Skandināvijai un Anglijai. Nākamā gada sākumā viņš iestājās angļu specializētajā ekspedīcijas korpusā, kas no Baku devās uz Mezopotāmiju un Persiju.

Mākslas zinātnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors un Grosvalda pētnieks Eduards Kļaviņš rakstījis: “Šis spožais jauneklis un viņa darbi 20. gadsimta sākumā, grandiozu krīžu un pārmaiņu gados, atgādina raķeti karalauka debesīs. Pateicoties spējām, audzināšanai, dzīves apstākļiem un liktenim, uz īso dzīves brīdi viņā sakausējās divu laikmetu šķietami nesavienojamas kvalitātes, savā kopumā tagad izgaismojot vienu no augstākajām Latvijas vēsturiskās kultūrainavas virsotnēm.”

Kā to raksturo izstādes un grāmatas projekta vadītāja, mākslas zinātniece Ieva Kalnača, Jāzepa Grosvalda pasaules, kultūras un mākslas, kā arī sevis uztvere, tāpat arī mākslinieciskā izaugsme viņa ģimenes statusa radīto iespēju dēļ veidojās pavisam citādi nekā laikabiedriem. Proti, mākslinieks dzimis advokāta un politiķa, riez arī Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka Frīdriha Grosvalda ģimenē un finanšu rocībai bija būtiska loma talanta uzplaukumā un daudzveidīgajās, spilgtajās izpausmēs. Un tas viss – tikai 28 gadu īsa mūža tvērumā: "Jāzepam jau kopš bērnības bija plašs tā laika intelektuāļu paziņu loks, viņš ieguva labu izglītību Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc tam izglītības un turpināšanas un dzīves pieredzes bagātināšanas nolūkos varēja dzīvot Minhenē, vēlāk Parīzē, kā arī daudz ceļot pa visu Eiropu. Viņš varēja plaši iepazīt vecmeistaru darbus Rietumeiropas metropoļu un Sanktpēterburgas muzejos, apmeklēt aktuālas mākslas izstādes, klātienē satikt vairākus no sava laika izcilākajiem māksliniekiem, tādējādi plaši iepazīstot jaunākās tendences mākslā, un pakāpeniski veidot pats savu unikālo māksliniecisko valodu.”