Ozoliņš bija pazīstams kā grāmatu grafiķis, kas grāmatu noformējumā izmantojis kaligrāfiski filigrānu šriftu. Grafiķis radošajos darbos akcentējis Vecrīgas romantiskos skatus, lietojot apgaismojuma kontrastus un izkoptu štriha ritmiku, un arī lauku ainavas, bagātinātas ar gadalaiku noskaņu raksturojošiem stafāžas elementiem, atzīmē LMS.

Mācoties Ludzas vidusskolā, Ozoliņam radās interese par vizuālo mākslu. Pēc vidusskolas beigšanas viņš strādāja par zīmēšanas skolotāju Rēzeknes novada Mākoņkalna septiņgadīgajā skolā.

Lai nostiprinātu zināšanas pedagoģijā, no 1949. līdz 1955.gadam Ozoliņš mācījās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Ozoliņš 1955.gadā absolvēja akadēmijas Grafikas nodaļu ar diplomdarbu ogles zīmējuma tehnikā "Ilustrācijas mets Annas Sakses romānam "Darba cilts"", kura vadītājs bija Pāvels Ļubomudrovs.

Pēc akadēmijas absolvēšanas Ozoliņš uzsāka darbu kā redaktors bijušajā Latvijas Valsts izdevniecības (LVI) mākslas redakcijā, kur viņš strādāja no 1955. līdz 1965.gadam. Vēlāk no 1965. līdz 1968.gadam viņš strādājis izdevniecībā "Zvaigzne", 1970.gadā piedalījies žurnāla "Karogs" veidošanā un sadarbojies ar izdevniecību "Liesma".

Ozoliņš ar atpazīstamu autora māksliniecisko rokrakstu un burtu kompozīciju veidojis māksliniecisko noformējumu populārām grāmatām. Grafiķis saņēmis godalgas - "TSSI" bronzas medaļas 1963.gadā par mācību grāmatu "Aritmētika 2.klasei" un 1964.gadā par sešu sējumu izdevuma "Viljams Šekspīrs. Kopotie raksti" māksliniecisko noformējumu kopā ar mākslinieku Aleksandru Stankeviču, kā arī PSRS Grāmatu izstādes diplomu 1965.gadā un LPSR Grāmatu konkursa diplomu 1966.gadā.

Ozoliņš izstādēs piedalījās kopš 1958.gada. Viņa darbi bija iekļauti PSRS Mākslas fonda Mākslas salona izstāžu-pārdošanas kolekcijās Baltijas republiku akvareļu izstādē Rumānijā, Bukareste, 1959.gadā, grafikas izstādēs Polijā, Slovākijā, Bulgārijā 1960.gadā, Kanādā 1975.gadā un 1976.gadā ASV.

Ozoliņš rīkojis personālizstādes Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā 1975.gadā, Ventspils muzejā, bijušajā Izglītības darbinieku namā un kultūras namā "Rītausma", bijušajā Republikāniskajā Zinību namā 1979.gadā, bijušajā Rīgas Centrālās bibliotēkas salonā "Vecrīga" 1998.gadā.

LMS norāda, ka grafiķa darbi bija sabiedrībā ļoti iecienīti, tika eksponēti Ērgļu kultūras namā 1975.gadā, bijušajā Rīgas Politehniskā institūta Laboratorijas korpusā 1977.gadā, uzņēmumos: bijušajā Ogres trikotāžas kombinātā 1977.gadā, bijušajā Rīgas vagonbūves rūpnīcas atpūtas kompleksā 1978.gadā, bijušajā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1978.gadā, Rīgas 7.slimnīcā, bijušajā Smiltenes 8.ceļu būvniecības rajona administratīvajā korpusā 1983.gadā un citviet.

Valentīns Ozoliņš radījis darbus akvarelī, pastelī, kā arī veidojis ekslibrus un grafikas darbus oforta, mecotintas, linogriezuma, cinkotipijas tehnikās.

Mākslinieks bija uzņemts LMS biedra kandidāta statusā 1959.gadā. Ozoliņš tika uzņemts LMS Grafikas sekcijā 1961.gadā. Mākslinieks tika uzņemts LMS, komisijai izvērtējot grāmatu grafikas darbus. 1974.gadā Ozoliņš darbojās PSRS Mākslas fonda Jaunrades radošajā namā Gurzufā, Ukrainā, kas rosināja mākslinieku aktīvai radošajai un izstāžu darbībai. Mākslinieks piedalījies pirmajā grafikas plenērā Lizdolē 1987.gadā. Ozoliņa radošais devums tika novērtēts ar LMS prēmiju grafikas konkursā "Cilvēki un ceļi" 1987.gadā.

No 1973. līdz 1976.gadam Ozoliņš bija vadītājs bijušajā LPSR Mākslas fonda Eksperimentālajā estampa darbnīcā "Mākslinieku namā". 20.gadsimta 70. un 90.gados grafiķis strādāja "Mākslinieku namā" un piedalījās "Mākslas dienu" atvērto durvju dienās.

Ozoliņa darbi atrodas LMS muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Jūrmalas muzejā, Piebalgas muzeju apvienībā "Orisāre", Kuldīgas novada muzejā, Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā, Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.