Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Kā izdzīvot mainīgā un bīstamā pasaulē? Savu versiju piedāvā rakstniece Džena Andersone

Raksta foto
Foto: Dita Deksne

Rakstniece Džena Andersone latviešu literatūrā ienāca kā komēta – strauji un žilbinoši. Jau ar pirmo stāstu krājumu “Dadži”, kas tika publicēts 2021. gadā, autore pievērsa sev gan lasītāju, gan kritikas uzmanību – krājums tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai kā Gada spilgtākā debija, kā arī saņēma 2022. gada Egona Līva piemiņas balvas “Krasta ļaudis” speciālbalvu.

Pirmajai grāmatai teju uzreiz sekoja otra – ar nosaukumu “Sainis”, bet tagad pie lasītājiem devies jau trešais stāstu krājums, kurā ietverti gan trīspadsmit dažāda apjoma īsie stāsti, gan garstāsts “Krīta apļi”.

Tie lasītāji, kas jau iepazinuši Dženas pirmās divas grāmatas, zinās, ka viņus sagaida tikšanās ar šķietami parastiem varoņiem, kurus rakstniece tomēr pratusi ievest visai neikdienišķās, palaikam pat mistikas cauraustās situācijās, tādējādi liekot viņiem spilgti izpaust dažādus savas personības aspektus.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Taču autores talanta redzamākā šķautne ir spēja trāpīgi, precīzi un iejūtīgi rakstīt par tematiem, kurus ikdienā apspriest it kā “nav pieņemts”.

Savos darbos rakstniece bieži ieskatās cilvēka dvēseles tumšākajos nostūros, pieskaroties tādām tēmām kā sociāli nelabvēlīgas ģimenes, jaunu un ne tik jaunu cilvēku identitātes meklējumi, vientulība, centieni pieaugt un izdzīvot mainīgā, bieži vien – arī bīstamā pasaulē, nereti – arī kriminālās pasaules norises, kuras autorei labi pazīstamas saistībā ar pamatprofesiju – darbību jurisprudences sfērā.

Jaunajā grāmatā rakstniece īpaši pievērsusi uzmanību cilvēka pieaugšanas un nobriešanas problēmām, tam, cik sarežģīti ir iegūt personisko brīvību un saglabāt to gan ikdienas dzīvē, gan neparastos likteņa pavērsienos, kad šķiet, ka būt “piesietam saitē” pat ir vieglāk nekā ņemt savas dzīves grožus rokās pašam.

Kāda stāsta galvenā varone saka:

“Pēdējā laikā šad tad aizdomājos, vai bērni ir savu vecāku turpinājums vai nav. Visi šie no ābelēm tālu nekrītošie āboli un tā tālāk. Arvien biežāk man sagribas, kaut es būtu kritusi un aizripojusi pavisam tālu no tās savas ābeles, jo baidos, ka tā arī netikšu prom no koka ēnas.”

Dažiem stāstu varoņiem izdodas izcīnīt savu fizisko un/vai garīgo brīvību – tikt vaļā no dažādām “ēnām”. Citiem ne. Bet, sekojot katra varoņa gaitām, lasītājam būs iespēja aizdomāties arī par savām dzīves izvēlēm.

Pieejama arī e-grāmata.

Nepalaid garām!

Uz augšu