:format(webp)/nginx/o/2024/01/30/15858496t1hdd47.jpg)
Franču dzejnieks Pols Klodēls ir rakstījis, ka pieminekļi ir kā sakausējoši metāli, kuri savieno paaudzes. Lai gan šie vārdi nav tieši attiecināti uz Parīzes Dievmātes katedrāli, vēstures līkločus piedzīvojusī ēka ir kļuvusi ne tikai par vienu no Francijas simboliem, bet arī paskaidro Eiropu ne tikai kā politisku valstu komplektu, bet arī kā humānu ideālu un vērtību nesēju.
Parīzes Dievmātes katedrāles būvniecība tika sākta 1163. gadā un simboliski noslēgta 1260. gadā, tomēr vairāki papildinājumi un uzlabojumi baznīcas struktūrai tika pievienoti arī tālākajos gadsimtos.
1859. gadā projektēto arhitekta Ežēna Emanuēla Violē le Dika (Eugène Emmanuel Viollet-le-Duc, 1814-1879) meistardarbu – dievnama smaili un daudzus pievienotos gotiskās arhitektūras elementus – izpostīja 2019. gada ugunsgrēks. Atjaunošanas procesā esošā ēkas daļa joprojām ir apslēpta aiz blīva būvniecības sastatņu apjoma.
/nginx/o/2024/01/30/15858577t1h6a8b.jpg)
Šobrīd, piecus gadus pēc nervus kutinošajiem mirkļiem, kuros visa pasaule televīzijā un soctīklos noskatījās, kā gotiskās katedrāles jumtu aplodāja uguns mēles, Dievmātes katedrāles restaurācijas projekts norit pēc ieplānotā grafika.
/nginx/o/2024/01/30/15858580t1hd673.png)
Kā vēstī medijs “The Economist”, katedrāle apskatei atkal tiks atvērta decembrī. Jāpiebilst, ka Olimpisko spēļu dalībniekiem un apmeklētājiem, kuri pārpludinās Francijas galvaspilsētu jūlija beigās, priekšroka laicīgākai apskatei netiks dota.
Dievnama pārbūve un atjaunošana ir viens no sarežģītākajiem un vērienīgākajiem rekonstrukcijas projektiem, kurus Francija jebkad ir veikusi tik vēsturiski nozīmīgā lokācijā un ēkā.
:format(webp)/nginx/o/2023/01/10/15071378t1hb045.jpg)