Latviešu animācijas klasiķes Rozes Stiebras jaunākais darbs “Sirds likums” ir pilnmetrāžas animācijas filma, kuras mākslinieks ir kādreizējais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors, gleznotājs Aleksejs Naumovs. Kad pirmoreiz parādījās ziņa par šāda projekta tapšanu un, visbeidzot, pabeigšanu, ne vienam vien kultūras notikumu entuziastam prātā varēja ieskanēties populārais angļu valodas teiciens: “Match made in heaven”, proti – tā nu ir ideālā savienība!

Nav ne mazākā iemesla tam nepiekrist. Rozes Stiebras (1942) devums mūsu ekrāna mākslas vēsturē ir ievērojams ne tikai tehnisko sasniegumu ziņā (kopā ar dzīvesbiedru Ansi Bērziņu viņa ir atklājusi un izveidojusi divdimensiju animāciju Latvijā) bet ar savām dažādas metrāžas filmām autore ir būvējusi vispirms bērnu un pēc tam arī pieaugušo estētikas izpratni; devusi iespēju pieskarties pasaules norišu likumsakarību poētikai.

Režisore Roze Stiebra.
Režisore Roze Stiebra. Foto: Gints Ivuškāns

Svarīgi pieminēt, ka pēc Jāņa Ezeriņa literārā darba “Jaunais likums” motīviem veidotā filma “Sirds likums” (studija "Lokomotīve", 2024) ir veltījums Ansim Bērziņam, kurš no dzīves šķīrās 81 gada vecumā, 2021. gada 14. septembrī.

Savukārt Alekseja Naumova (1955) gleznotāja meistarība attīstīta Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā, profesora Induļa Zariņa vadībā, radošā aspirantūra turpināta profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Naumovs bijis Francijas valdības stipendiāts, studējot glezniecību Parīzē.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Gleznotājs kopš 1979. gada regulāri piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Itālijā un ASV. Pirmā personālizstāde notikusi 1982. gadā Rietumberlīnē, 80. gadu beigās arī Ņūkāslā (Lielbritānijā), Parīzē un Rīgā.

2013. gadā mākslinieks nominēts Purvīša balvai par izstādi “Pasaules pilsētas” Valmieras muzeja Izstāžu namā un viņa darbu kolorīts papildinājis arī vairākas bērnu grāmatas.

Mākslinieks Aleksejs Naumovs (priekšplānā).
Mākslinieks Aleksejs Naumovs (priekšplānā). Foto: Gints Ivuškāns

Runājot par kolorītu – tieši tas būtu nosaucams par vadošo raksturlielumu “Sirds likuma” kā audiovizuāla darba uztveres procesā. Nu jau pēdējās dienās esam guvuši arī kādu saules atblāzmu – gan pilsētā, gan lauku apvidos, bet kopumā šīgada janvāris daudzus līdzcilvēkus ir nemanot aizvedis savā pelēcīgajā apātijas pavadā. To paskaidro arī diezgan bieži sociālajos tīklos redzētā jokbildīte ar uzrakstu: “Grūti noticēt, ka ir jau 54. janvāris!” un tamlīdzīgas atsauces uz garo, šķietami nebeidzamo gada pirmo mēnesi.