Dzejnieks vasaras māju jeb, kā tā tika dēvēta, Epifāniju ar niedru jumtu cēla pats saviem spēkiem un izmantoja dabas resursus - guļbaļķus karkasam un niedres jumtam.
Latvijā ir daudz jumiķu, bet maz vairs tādu, kas spēj apjumt ar niedrēm. Esam atraduši meistaru no Ziedoņa dzimtā Ragaciema. Meistars Agnis Ruņģis aroda prasmi apguvis pie niedru jumta licēja, kurš darināja jumtu Ziedoņa mājai. Arī niedres jumtam pļausim no Imanta Ziedoņa bērnības vietas – Ragaciema apkārtnē, no netālu esošā Kaņiera ezera. Imantam šāda apstākļu saderība būtu ļoti patikusi.
Liksim tādu pašu jumtu, kā tas bijis oriģināli. Kā Ziedonis pats teicis: “Niedru jumts ir labs temperatūras regulētājs. Ziemās saglabā mājas siltumu, vasarās neļauj istabas piekarsēt saulei.”
Šajā mājā, zem lielā jumta ir sarakstīta liela daļa Ziedoņa Epifāniju, fonda "Viegli" mūziķi Renārs Kaupers, Goran Gora, Māra Upmane-Holšteine un citi talanti ir radījuši un ierakstījuši skaistas dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Tagad te ir muzejs.
Muzejs liecina par mūsu identitāti, un tā saturs ir ilgtspējīga nacionāla vērtība. Muzeja apmeklētāji bauda paša dzejnieka klātbūtnes sajūtu, dārza mieru un iespēju šai vietā atjaunoties kā garīgi, tā fiziski. Muzejs ir kā ilgtspējīgi vitamīni dzīvei.