Šoreiz mana apcere veltīta jautājumiem, atbildēm, atmiņām un vērtējumiem tautas deju ansambļa "Zelta Sietiņš" otrā jubilejas koncerta sakarā, kas notika VEF Kultūras pilī 25. februārī. 

Interesanti, ka koncerta pirmā daļa notika pils vestibilā. Tā bija gluži kā danču stunda, kurā skatītāji varēja priecīgi dejot kopā ar "Zelta Sietiņu" un "Rīgas Dančiem", bet, kas nedejoja, tikpat priecīgi vēroja notiekošo no balkona maliņas.

Kopā sadancojuši, skatītāji devās uz savām sēdvietām, bet dejotāji – uz skatuvi. Baudījumam tika nodotas četrpadsmit pavisam jaunas horeogrāfijas, kas apkopoja 60 no tautas bagātīgā rotaļu un spēļu pūra izceltajām vērtībām.

Raksta foto
Foto: Kārlis Grebzde

Skatuviskās dejas amatieru dejas kopienā ir sastopami ilgdzīvotāji. Dažiem pat 75 gadi jau nosvinēti un vairāk. "Zelta Sietiņam" pērn apritēja 65. Nav pats senākais ansamblis. Tomēr ir viena būtiska atšķirība. No pulciņa dibināšanas līdz pat šai dienai to vada Baiba Šteina.

Ilggadējā tautas deju ansambļa "Zelta Sietiņš" vadītāja Baiba Šteina.
Ilggadējā tautas deju ansambļa "Zelta Sietiņš" vadītāja Baiba Šteina. Foto: Kārlis Grebzde

Knapi pilngadīga, astoņpadsmitgadīgā Baiba 1958. gadā Skolotāju namā sāka vadīt tautiskās dejas pulciņu un tā līdz šai baltai dienai. Nosaukumu tas ieguva vēlāk, kad pārcēlās uz VEF Kultūras pili. Kā var izskaidrot šo unikālo ilgmūžību skatuves mākslā? Pasaulē nemaz nav daudz tādu piemēru kā Baiba Šteina.

Vienīgi vēl Vija Vētra kā mūsu tautas izcila dejas priesteriene spēj ievērojamā vecumā radoši izpausties horeogrāfijā. Kad jautāju Baibai, vai viņa vadīs "Zelta Sietiņu" līdz simts gadiem, viņa nozibina acis un attrauc, ka vēl jau kādu laiku vadīšot gan.