Šoreiz mana apcere veltīta jautājumiem, atbildēm, atmiņām un vērtējumiem tautas deju ansambļa "Zelta Sietiņš" otrā jubilejas koncerta sakarā, kas notika VEF Kultūras pilī 25. februārī.
Interesanti, ka koncerta pirmā daļa notika pils vestibilā. Tā bija gluži kā danču stunda, kurā skatītāji varēja priecīgi dejot kopā ar "Zelta Sietiņu" un "Rīgas Dančiem", bet, kas nedejoja, tikpat priecīgi vēroja notiekošo no balkona maliņas.
Kopā sadancojuši, skatītāji devās uz savām sēdvietām, bet dejotāji – uz skatuvi. Baudījumam tika nodotas četrpadsmit pavisam jaunas horeogrāfijas, kas apkopoja 60 no tautas bagātīgā rotaļu un spēļu pūra izceltajām vērtībām.
Skatuviskās dejas amatieru dejas kopienā ir sastopami ilgdzīvotāji. Dažiem pat 75 gadi jau nosvinēti un vairāk. "Zelta Sietiņam" pērn apritēja 65. Nav pats senākais ansamblis. Tomēr ir viena būtiska atšķirība. No pulciņa dibināšanas līdz pat šai dienai to vada Baiba Šteina.
Knapi pilngadīga, astoņpadsmitgadīgā Baiba 1958. gadā Skolotāju namā sāka vadīt tautiskās dejas pulciņu un tā līdz šai baltai dienai. Nosaukumu tas ieguva vēlāk, kad pārcēlās uz VEF Kultūras pili. Kā var izskaidrot šo unikālo ilgmūžību skatuves mākslā? Pasaulē nemaz nav daudz tādu piemēru kā Baiba Šteina.