Marts ir piemērots mēnesis, lai izceltu un baudītu kinolentēs iedzīvinātus stāstus, kas apliecina gan sieviešu lomu sabiedrībā un politikā, gan viņu iekšējās cīņas ceļā uz sasniegumiem, vienlaikus balansējot ar nepieciešamību ikdienā uzņemties lielākās rūpes par mājsaimniecību un bērnu aprūpi. LMT Viedtelevīzijā pieejamas filmas un seriāli, kur galvenajās lomās vai to atveidē ir redzamas spēcīgas un iedvesmojošas sievietes.
Sieviete un tās brīvība
Tikai pērnruden skatītāju vērtējumam uz kino ekrāniem nonāca latviešu režisores Ilzes Kungas-Melngailes debijas spēlfilma “Mana brīvība”, kurā interpretēti vēsturiskie notikumi Atmodas laikā. Filmas galvenās varones Alīcijas (Ērika Eglija-Grāvele) prototips ir poļu izcelsmes latviete Ita Marija Kozakeviča (1955–1990), kura aktīvi iesaistījās Latvijas Tautas frontē un kļuva par nozīmīgu personību Atmodas periodā un ceļā uz Latvijas neatkarības atgūšanu. Galvenā varone nonāk sievietei tik raksturīgās pārdomās – vai pamest perspektīvo politisko karjeru un nodoties miermīlīgai ģimenes dzīvei, vai arī turpināt sekot saviem ideāliem un cīnīties par Latvijas neatkarību.
Savukārt režisora Pablo Larēna filmā “Spensere” (2021) atainota traģiski emocionālā cīņa, ko nācās piedzīvot princesei Diānai (Kristena Stjuarte) laikā, kad viņa saprata – laulība ar princi Čārlzu ir uz izjukšanas robežas. Ietekmīga un pasaulslavena, tomēr ar diezgan ierobežotu rīcības brīvību, viņa cīnās starp savaldīšanos un pakļaušanos, starp pretošanos un vēlmi pašai būt noteicējai pār savu dzīvi.
Taču mūsu kaimiņzemē tapušais igauņu režisores Annas Hints kinodarbs “Melnās pirts māsība” (2023) atklāj pirts nozīmi vietējā sieviešu kultūrā. Ar starptautiskām kino balvām apbalvotais mākslas darbs pievēršas pirts kultūras spējai dziedēt sieviešu likteņus, kurus ikdienā diktē sabiedrības gaidas un stereotipi, paškauninājuma mehānismi un dažādu formu vardarbība. Taču pirtī sievietes satiekas un aprunājas, atklāj noslēpumus un attīrās, tādējādi stiprinot gan savu individuālo gribasspēku, gan kopējo sieviešu māsību jeb spēju solidarizēties. Tas ir dokumentāls ekrāna rituāls, kas sniedz terapeitisku pieredzi skatītājam.