Iestudējums "Valentīna" nāk klajā ar spēcīgu radošo komandu, kas ietver gan mūzikas, gan operas talantus. Šis operas pārlikums uz skatuves sola piedāvāt ne tikai skaņas un vizuālo baudījumu, bet arī iespēju piedzīvot un izprast dziļus un sarežģītus tematus, kas raksturīgi Valentīnas Freimanes dzīves un laikmeta kontekstam.

Stāsta komponists Arturs Maskats: “Manā operā “Valentīna” risinātās tēmas – Latvijas vēstures dramatiskie līkloči, cilvēku morālā atbildība sabiedrības, savas ģimenes un valsts priekšā, demokrātijas ideālu aizsargāšana – kļūst arvien aktuālākas šodien. Droši vien tās ir vēl vairāk nozīmīgas nekā pirms desmit gadiem, kad, balstoties reālā, izcilas personības Valentīnas Freimanes dzīvesstāstā, radīju šo darbu. Man bija tā laime un gods pazīt Valentīnu personīgi, iedvesmoties no viņas ideāliem un uzskatiem par cilvēka cienīgu dzīvi. Viņa bija īsts renesanses cilvēks ar milzīgu gara bagātību, enciklopēdiskām zināšanām un dvēseles viedumu. Tieši tādēļ ļoti priecājos, ka par Valentīnu domāsim atkal, skatoties šī darba jaunu muzikālu un skatuves versiju.”

Monoopera "Valentīna" aicina skatītājus piedzīvot mīlestības un pārmaiņu pilno laikmetu, iegrimt dziļi vēsturē, kultūrā un personīgajās cīņās, kuras simbolizē šīs izcilās sievietes dzīve.

Starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata pirmās operas “Valentīna” pasaules pirmizrāde notika 2014. gada 5. decembrī, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem. Operas libretu veidoja Arturs Maskats un dzejniece Liāna Langa pēc Valentīnas Freimanes autobiogāfiskā romāna «Ardievu, Atlantīda!» (2010) motīviem. Pārņemot Eiropas Savienības Padomes prezidentūru, opera "Valentīna" tika iekļauta Latvijas publiskās diplomātijas un kultūras programmā. “Valentīna” joprojām ir viens no īpašajiem notikumiem, kas aizvien tiek pieminēts Latvijas–Vācijas kultūras attiecībās un diplomātu aprindās.

Multimedialitātes dimensiju iestudējumam piešķirs māksliniece Ineta Sipunova, kura strādājusi ar labākajiem teātra un operas režisoriem Rīgā, Milānā, Berlīnē, Zalcburgā un Vīnē. Veidojusi videoprojekcijas režisora Alvja Hermaņa iestudētajām operām Milānā “Madama Butterflay”, Vīnē “ Parsifāls”, Zalcburgas festivālā “Trubadūrs”, Berlīnes Komiskajā operā “Così fan tutte” un “Jenūfa” Briseles teātrī "La Monnaie". Veidojusi videomākslas objektus Francijā, Somijā (Raumas biennālē), Vācijā (festivālā "Ars Novi") u.c.

Izrādē piedalīsies operdziedātāja Sonora Vaice (soprāns), Gidons Grīnbergs (vijole), Inita Āboliņa (akordeons) un Māris Žagars (klavieres). Režisore Sonora Vaice, horeogrāfe Ieva Kemlere, kostīmu māksliniece Antra Hanna Elerta («Cinnamon»), multimediju māksliniece-scenogrāfe Ineta Sipunova, stepa dejas treneris-konsultants Māris Pūris, grima māksliniece Liāna Repule, gaismu mākslinieks Ivars Vācers, video filmēšanas asistenti Adams Vaicis un Marks Frīdbergs, producente Agija Ozoliņa-Kozlovska.

Iestudējums top ar VKKF un Rīgas domes līdzfinansējumu, kostīmus nodrošina Rīgas kinostudija.

Izrādi rudenī varēs noskatīties arī vairākās Latvijas pilsētās, sekojiet līdzi informācijai operetesteatris.lv un sociālajos tīklos. Biļetes uz pirmizrādi "Biļešu paradīzes" servisā.