Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Rīta kafija ar dzejnieku. Guntars Godiņš

Dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš un somu dzejniece Heli Lāksonena ar iegūto starptautiskā Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā par par dzejoļu grāmatu ''Piec ait kalns''. 2016. gads.
Dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš un somu dzejniece Heli Lāksonena ar iegūto starptautiskā Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā par par dzejoļu grāmatu ''Piec ait kalns''. 2016. gads. Foto: Edijs Pālens/LETA

Dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs Guntars Godiņš Latvijas dzejā ienācis 70. gadu otrajā pusē un ierindojas tā dēvētajā Klāva Elsberga paaudzē (tāpat kā Māris Melgalvs, Pēters Brūveris, Egils Zirnis), kas skarbi un ironiski izturējās pret padomju dubultmorāli, veidojot jaunu skatījumu uz dzīves vērtību sistēmu atšķirībā no iepriekšējo paaudžu latviešu dzejniekiem.

Arī Guntars Godiņš ir viens no plašā dzejdaru pulka, kurš savus darbus (un, pieļaujams, arī kādu atdzejojumu) lasīs 3. Starptautiskajā dzejas festivālā "Page Break", kurš no 24. līdz 27. aprīlim norisināsies Jelgavas kultūrvietās un pilsētvidē. 

Guntars Godiņš dzimis Viesītē, studējis latviešu valodu un literatūru Latvijas Universitātē (1978-1983), beidzis Helsinku Universitātes somu valodas un kultūras kursus (1994). 

"Latvijas literatūras gada balvas 2019" laureāts dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš nominācijā "Labakais tulkojums" par tulkojumu igauņu eposam "Kalevdēls" balvas pasniegšanas ceremonijā Sūkņu stacijā.
"Latvijas literatūras gada balvas 2019" laureāts dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš nominācijā "Labakais tulkojums" par tulkojumu igauņu eposam "Kalevdēls" balvas pasniegšanas ceremonijā Sūkņu stacijā. Foto: Zane Bitere/LETA

Abi pirmie dzejoļu krājumi "Tas nepasacītais" (1985) un "Ar atpakaļejošu datumu" (1989) tikuši jūtami cenzēti ‒ tajā laikā G. Godiņš rakstīja asu un ironisku zemtekstiem bagātu pretpadomju dzeju. Strādājis Latvijas Radio literatūras nodaļā, bijis nodaļas redaktors populārajā žurnāla "Avots" (1987-1991).

Dzejoļu krājums "Ēnu nesēji" iznāca 1993. gadā un saņēma Ojāra Vācieša literāro prēmiju. Aktīvo pretstāju padomju varai tajā nomainīja neiesaistīšanās pozīcija. 2000. gadā iznāca krājums "Nakts saule", bet 2008. gadā ‒ ar nosaukumu "CV" iznācis autora dzejoļu apkopojums (1978-2008). Šajā grāmatā autors izmantojis gan savulaik publicētos, gan cenzūras aizliegtos, kā arī pilnīgi jaunus dzejoļus.

Tulkojis un atdzejojis ap 50 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas centīgi padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā.

***

Būšu precīzs izteiksmē

nelietošu vārdus

nelietošu burtus

nelietošu

. , ! ? ; : - () …

būšu

balts un tukšs

bez valodas

būšu tīrs ūdens

plūdīšu

tecēšu

pilēšu

bet laiks

visu laiku man atgādina

ka ar laiku

paliks

tikai

l

a

i

k

s

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Izelpot nakti, ieelpot rītu.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Dzejā nav cenzūras. Dzejā var visu.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Man Latvija asociējas ar

1) va

2) lo

3) du.

Par ko ir tava dzeja?

Dzeja nav par. Dzeja ir no.

Kāds ir tavs dzīves moto?

Neņem dzīvi pārāk nopietni, tik un tā dzīvs no tās neizkļūsi.

Tavs novēlējums labai dienai…

Labs vakars un laba nakts.

Nepalaid garām!

Uz augšu