"Mans ikdienas darbs iespējams tikai demokrātijas apstākļos, kad vari runāt, rakstīt un zīmēt, ko gribi. Autoritārā vai totalitārā režīmā īsti karikatūristi neeksistē, ja vien neskaita tos, kuri zīmē tikai par sadzīviskām tēmām.

Pats cenšos izcelt tēmas, kas var rosināt cilvēkus uz kaut kādu rīcību. Esmu novērojis, ka ārpus Latvijas robežām īpaši rezonē vides tēma – manas karikatūras par plastmasas okeānu, par influenceriem un ātro modi uzrunājušas cilvēkus arī otrā pasaules malā.

Savā ikdienas darbā karikatūristam jācenšas sajust, kas cilvēkiem tobrīd ir svarīgi, un par to arī jāzīmē. Protams, politika jāatšķaida arī ar kaut ko vieglāku, tomēr, ja visu laiku zīmēsi tikai par bedrēm uz ielām vai par gājputniem, kuri atlido, tad sabiedrība reaģēs – kāpēc nezīmē par to, kas aktuāls? Jo ir tēmas, par kurām nevar nezīmēt.

“Latvijas Avīzei”, kurā strādāju, radu vismaz četras karikatūras nedēļā, zīmēju katru dienu, izņemot sestdienu vai svētdienu, jo, lai būtu produktīvs, vajag arī atpūtas brīžus.

Ar karikatūru uz piketu

Citreiz cilvēki vaicā, vai drīkst manas karikatūras izmantot protestos vai piketos. Tad parasti noskaidroju, kas tas par notikumu – ja pats tajā arī labprāt piedalītos, ļauju izmantot.

Nepatīkami, ja manus zīmējumus izmanto nejautājot, un vēl sliktāk, ja tos pārveido – pusi nogriež, pieraksta kaut ko klāt. Ir labi pavaicāt!

Pats neesmu aktīvs piketētājs, uzskatu, ka lielāka jēga no manis ir tad, ja kaut ko uzzīmēju par tēmu, nevis pats stāvu ar plakātu piketā. Es laikam vairāk esmu individuālists un savu pienesumu dodu citādā veidā. Tomēr pēc Ukrainas kara sākuma man likās svarīgi aiziet un piedalīties piketā, un arī tad, kad bija divi gadi kopš pilna mēroga iebrukuma, man bija svarīgi tur būt un parādīt, ka neesam aizmirsuši, kas notiek Ukrainā.

Bīstama nostāja

Uzskatu, ka ne pārāk veiksmīga demokrātija vienalga ir labāka nekā autoritārisms vai totalitārisms.

Cilvēkiem reizēm liekas, ka demokrātija ir apgrūtinoša un paildzina lēmumu pieņemšanu, labāka būtu kāda stingrā roka, kas visu izlemj un lietas notiek ātri un vienkārši. Tā ir diezgan virspusēja un bīstama nostāja.

Īpaši kaitīga demokrātijai ir vienaldzība, nevēlēšanās iedziļināties. Cilvēki negrib lasīt garus rakstus, skatīties sarežģītas politikas pārraides. Manas karikatūras viņiem reizēm palīdz vieglāk uztvert svarīgas lietas, tomēr manam "Instagram" kontam (@karikaturalv) nevajadzētu būt vienīgajam informācijas avotam.

Vienaldzība ir arī neiesaistīšanās tādās aktivitātēs kā piketi vai protesti. Cilvēki saka – no tā tāpat nekas nemainīsies. Bet dažreiz tomēr mainās gan. Demokrātijā politiķi vēro sabiedrības attieksmi un cenšas uz to reaģēt. Redzam, ko neiesaistīšanās nodarījusi Krievijai. Kad tur vēl bija iespējas iziet ielās un parādīt, ka nav vienalga, neviens neizgāja. Valdošajiem spēkiem tas dod pārliecību iet tālāk, skrūves tiek lēnām piegrieztas, līdz ir gandrīz neiespējami kaut ko ietekmēt."