Aktieris Kārlis Arnolds Avots "Ascendum" rīkotajā demokrātijas kampaņā stāsta, kāpēc, viņaprāt, skolā būtu vairāk jāmāca par demokrātiju un ar kādu labu demokrātisko praksi saskaras savā darbavietā.
"Kad filmējos seriālā "Padomju džinsi", kas norisinās padomju laikos, manī skaidri izkristalizējās sajūta, kas valdīja šajos laikos, – tā bija melu pasaule, kurā visi viens otram meloja. Tas, kuram meloja, zināja, ka viņam melo, bet visi kolektīvi tikai māja ar galvu. Paldies dievam, mēs vairs nedzīvojam šādā pasaulē – varam brīvi runāt un rīkoties, sūdzēties un strīdēties, iespaidot notikumu gaitu savā zemē. Vienlaikus ir arī neglītā puse, ko redzu digitālajā demokrātijā, – visatļautība un milzīga neiecietība vienam pret otru, kas nāk rokrokā ar anonimitāti.
Reizēm šķiet, ka digitālajā vidē esam absolūtos beznoteikumu džungļos.
Dažādas ideoloģijas
Domāju, ka ikviena aktiera darbs demokrātijas kontekstā ir caur lomām manifestēt dažādas ideoloģijas un par tām stāstīt, jo katrā izrādē vai kinodarbā, ko režisori izvēlējušies konkrētajā laikā īstenot, ir tēmas, kas skar sabiedrību. Un, ja veidojas polemika, šis darbs kļūst vērtīgs. Pat ja visi par to sastrīdas, saruna ir notikusi.
Bet, protams, ja man kaut kas šķiet netaisnīgi, es mēdzu par to izteikties publiskajā telpā arī privāti. Savulaik parakstīju kultūras darbinieku vēstuli par Civilās savienības likumu, esmu pulcējies Ukrainas atbalstam, regulāri izskatu un parakstu iniciatīvas Manabalss.lv platformā, tāpat esmu izteicis atbalstu Viesturam Kairišam un Jurim Žagaram, kad viņi tika apvainoti jauno aktieru zagšanā.