:format(webp)/nginx/o/2024/05/12/16068311t1h5bbc.jpg)
Teju ikvienas Eiropas viduslaiku pilsētas raksturīga iezīme bija tirgus laukums tās centrā. Šai laukumā atradās arī pilsētas pārvaldes administratīvā ēka – rātsnams. Pēc rātsnama šos laukumus tad arī visur sauca (un sauc vēl arvien) par rātslaukumiem. Kopš 2003. gada savu rātslaukumu ar tam piegulošo pilsētas valdes māju ir atguvusi arī Rīga.
Pats pirmais Rīgas Rātsnams atradies Tirgoņu un Šķūņu ielas areālā, bet no 14. gadsimta tā mājvieta ir šobrīd aktuālā lokācija – Vecrīga starp Latviešu strēlnieku laukumu, Grēcinieku, Kungu un Kaļķu ielu. Viduslaikos tieši šeit atradās centrālais pilsētas laukums.
Pirmoreiz vēstures avotos Rīgas Rātslaukums pieminēts ap 1330. gadu. Rātslaukuma teritorija laika gaitā pakāpeniski samazinājusies: sākotnēji tā platība bijusi aptuveni 1,2 hektāri, bet 19. gadsimta beigās vairs tikai 0,5 hektāri.
/nginx/o/2025/01/15/16597364t1ha739.jpg)