Klusie liecinieki ⟩ Arhitektūras attīstības izdzīvotājs “uz saviem mūriem” – Rīgas rātsnams

2024. gada 13. maijs 00:01

Rātslaukums un Rātsnams 1931. gadā. Foto: Roberts Johansons. Foto: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Teju ikvienas Eiropas viduslaiku pilsētas raksturīga iezīme bija tirgus laukums tās centrā. Šai laukumā atradās arī pilsētas pārvaldes administratīvā ēka – rātsnams. Pēc rātsnama šos laukumus tad arī visur sauca (un sauc vēl arvien) par rātslaukumiem. Kopš 2003. gada savu rātslaukumu ar tam piegulošo pilsētas valdes māju ir atguvusi arī Rīga.

Pats pirmais Rīgas Rātsnams atradies Tirgoņu un Šķūņu ielas areālā, bet no 14. gadsimta tā mājvieta ir šobrīd aktuālā lokācija – Vecrīga starp Latviešu strēlnieku laukumu, Grēcinieku, Kungu un Kaļķu ielu. Viduslaikos tieši šeit atradās centrālais pilsētas laukums.

Pirmoreiz vēstures avotos Rīgas Rātslaukums pieminēts ap 1330. gadu. Rātslaukuma teritorija laika gaitā pakāpeniski samazinājusies: sākotnēji tā platība bijusi aptuveni 1,2 hektāri, bet 19. gadsimta beigās vairs tikai 0,5 hektāri.

Rātslaukumā izsenis atradās maizes un gaļas galdi un citu preču tirgotavas, taču galvenokārt tas tika izmantots kā pilsētas administratīvais centrs. Viduslaikos laukumā uzveda mistērijas, notika svētku gājieni, sacensības, turnīri, namnieku (amatnieku) gvardes skates, dejas un citas, dažādu izmēru un satura sabiedriskas norises.

Komentāri