Par to, kā Sēlija no mazattīstīta pierobežas reģiona pārtop par veiksmīgu piemēru pilsoniskajai līdzdalībai un sadarbībai, interesējas ne vien Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Lai ar Sēlijas labās prakses piemēru iepazīstinātu starptautisku auditoriju, biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” izstrādājusi materiālu, kurā apkopoti metodiski norādījumi lauku kopienu identitātes izveidei un ilgtermiņa attīstībai.

Pēdējo piecu gadu laikā Sēlijas vēsturiskās zemes tēls ir mainījies kardināli. To novērtē arī Anita Seļicka, biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore, kura bija iesaistīta pirmo Sēlijas “salu” veidošanā:

“Pat bez nacionāla un reģionāla atbalsta infrastruktūras, pakalpojumu un izaugsmes attīstībā sēļi paši ir spējuši neticamā ātrumā stimulēt Sēlijas attīstību. Iepriekš aizmirstas pierobežas kopienas, strādājot kopā, ir atdzīvinājušas visu reģionu, kalpojot par unikālu piemēru iedzīvotāju līdzdalības spēkam ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas mērogā.”

Mainot zīmola pamatelementus un īpašības, ierasti notiek arī jauna zīmola stratēģijas izstrāde. Šobrīd jau izstrādāta Sēlijas viedā reģiona stratēģijas pirmā daļa, bet pilnībā šis reģionālās attīstības plānošanas dokuments tiks prezentēts 2024. gada 5. oktobrī Viesītē IV Sēlijas nevalstisko organizāciju forumā.

Sestdien, 20. jūlijā notiks pārzīmološanas testa brauciens un izvērtēšanas pasākums. Lai veidotu ciešāku sadarbību ar Sēlijas pārrobežu kaimiņiem, testa braucienā dosies Lietuvas lauku attīstības organizāciju aktīvisti. Ciemos pie sešām Sēlijas kopienām dosies pārstāvji no Rokišķu rajona, Ignalinas rajona un Zarasu-Visaginas reģiona vietējās rīcības grupas, kā arī Kupišķu kultūras centra folkloras kopas “Kupkemis” dalībnieki.

Brauciena laikā tiks iepazīts Sēlijas lauku kopienu un nevalstisko organizāciju paveiktais Sunākstē, Viesītē, Zasā, Kaldabruņā un Bebrenē, bet noslēguma izvērtēšana notiks Dvietē. Sunākstes biedrība “Saules aka” iepazīstinās ar Gotharda Frīdriha Stendera laikā radīto kultūras mantojumu un tā lietojumu šodienas dzīvē.

Rubenes pagasta Kaldabruņā brauciena dalībnieki iepazīsies ar luterāņu baznīcas atjaunošanas stāstu un sociālo uzņēmējdarbību biedrībā. Savukārt Dvietē “Šefa uzkodas” klās gan vakariņu galdu, gan pastāstīs par identitātes ekonomisko efektu mazās uzņēmējdarbības attīstībā.

Kā atzīst kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne, šīs lauku kopienas arī ir Sēlijas galvenā identitāte:

“Kopienu tīkls ir būvēts kā zvejnieku, nevis zirnekļa tīkls. Mums vienādi svarīgs ir katrs mezgls tajā. Domājot par lielajām lietām, Sēlija nedrīkst aizmirst savas dzīvās asinis – cilvēkus, kas šeit dzīvo un uztur šo zemi tagad. Tieši tāda Sēlijas identitāte mums būtu jākopj un jāizceļ starp citiem vēsturiskajiem novadiem.”

Metodiskais materiāls latviešu un angļu valodā publicēts portāla selija.com sadaļā “Dokumenti”. Aprakstītā Sēlijas piecu gadu pieredze būs noderīga gan lauku attīstības virzītājiem kopienās un nevalstiskajās organizācijās, gan valsts un pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas speciālistiem.

Metodika izstrādāta projekta “Zemes zīmols. Pilsoniskās sabiedrības spēks teritorijas tēla veidošanā” ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.