Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Talanta dzimšana no laikmeta gara: Alēna Delona karjeras aizsākums

Foto: Patrick Siccoli/sipa/scanpix

Franču kino leģendas Alēna Delona (8. XI 1935.-18. VIII 2024.) aiziešana mūžībā daudziem ekrāna mākslas cienītājiem lika pārskatīt, alegoriski izsakoties, Kolonnu zāli, kurā izstādīti dižā kinematogrāfa laikmeta aktieri un aktrises. 

Raksts pirmoreiz publicēts 2024. gada 21. augustā.

Nevarētu teikt, ka Alēna Delona bērnība būtu aizvadīta saules pielieta un idilliski bezbēdīga – viņa vecāki izšķīrās, kad zēnam bija vien četri gadi, un viņš tika nodots audžuģimenes gādībā. Zīmīgi, ka aktiera tēvam Fabjēnam Delonam piederēja neliels kinoteātris Parīzes dienvidu priekšpilsētā.

Bulonas gaļas ceptuve Parīzes piepilsētā Burglarēnā, kurā Alēns Delons strādāja par mācekli pie sava patēva. Šobrīd ēka joprojām pieder aktiera ģimenei.
Bulonas gaļas ceptuve Parīzes piepilsētā Burglarēnā, kurā Alēns Delons strādāja par mācekli pie sava patēva. Šobrīd ēka joprojām pieder aktiera ģimenei. Foto: Burglarēnas pilsētas arhīvs/Archive de la ville de Bourg-la-Reine

Delona raksturs pusaudžu gados viļņojās bez ierobežojumiem, viņš uz laiku tika izslēgts no skolas par iekšējās kārtības noteikumiem neatbilstošu uzvedību, līdz 14 gadu vecumā puisis pameta mācības vispār, uzsākot darbu pie sava patēva gaļas veikalā.

17 gadu vecumā jauneklis iestājās dienestā Francijas jūras spēkos, taču arī tur viņa impulsīvās uzvedības nesakritība ar pastāvošajiem noteikumiem darīja savu, un pēc kādas epizodes ar džipa nozagšanu viņam dienests bija jāpamet.

Sekoja teju vai Sprīdīša cienīgs ceļš uz laimīgo zemi, proti – Parīzi. Tad dažādu gadījuma darbu birums – pievilcīgās ārienes dēļ Delons kādu laiku strādāja par viesmīli, tirgotāju, arī šveicaru tobrīd centrālajā svaigas pārtikas tirgū Les Halles.

Les Halles pārtikas tirgus Parīzē mūsdienās.
Les Halles pārtikas tirgus Parīzē mūsdienās. Foto: Shutterstock

Par liktenīgu pavērsiena punktu izrādījās iepazīšanās ar Žanu Polu Belmondo, kurš tobrīd arīdzan pamazām pievienojās raksta ievadā pieminētās Kolonnu zāles portretu galerijas dalībniekiem – franču kino superzvaigznēm.

Žans Pols Belmondo Romā, 1960. gadā.
Žans Pols Belmondo Romā, 1960. gadā. Foto: Raphael Moretto/Facebook

Pazīšanās soli pa solim aizved pie sarunām ar dažādu rangu kinovides darboņiem, līdz 1957. gadā uz ekrāna pirmoreiz redzama Alēna Delona seja – Īva Aleržē melodrāmā “Kad sieviete apjūk” (Quand la femme s’en mêle).

Alēns Delons un Sofija Domjē kriminālā melodrāmā “Kad sieviete apjūk” (1957).
Alēns Delons un Sofija Domjē kriminālā melodrāmā “Kad sieviete apjūk” (1957). Foto: imdb.com

Zīmīgi, ka viņa pirmā loma ir pasūtījuma slepkava – pie šī tipāža Delonam savā ekrāna karjerā būs lemts atgriezties vēl.

Durvis uz atpazīstamību un kritiķu uzslavām Delonam atvēra režisors Renē Klemāns, kura talantu dažviet tālaika preses atsauksmēs mēdza pielīdzināt Alfrēda Hičkoka spējām. Filma “Saule bez mākoņiem” (Plein soleil, 1959) tiek pieskaitīta franču psiholoģiskā reālisma kino tradīcijai, un, kaut arī neietilpst jaunā viļņa (nouvelle vague) kino virziena kanonā, apliecina jaunu izteiksmi no režijas pozīcijām, atsvaidzinot kinofilmas statusu kā vienotam, kompleksam mākslas darbam.

Nepalaid garām!

Uz augšu