Nevarētu teikt, ka Alēna Delona bērnība būtu aizvadīta saules pielieta un idilliski bezbēdīga – viņa vecāki izšķīrās, kad zēnam bija vien četri gadi, un viņš tika nodots audžuģimenes gādībā. Zīmīgi, ka aktiera tēvam Fabjēnam Delonam piederēja neliels kinoteātris Parīzes dienvidu priekšpilsētā.

Delona raksturs pusaudžu gados viļņojās bez ierobežojumiem, viņš uz laiku tika izslēgts no skolas par iekšējās kārtības noteikumiem neatbilstošu uzvedību, līdz 14 gadu vecumā puisis pameta mācības vispār, uzsākot darbu pie sava patēva gaļas veikalā.

17 gadu vecumā jauneklis iestājās dienestā Francijas jūras spēkos, taču arī tur viņa impulsīvās uzvedības nesakritība ar pastāvošajiem noteikumiem darīja savu, un pēc kādas epizodes ar džipa nozagšanu viņam dienests bija jāpamet.

Sekoja teju vai Sprīdīša cienīgs ceļš uz laimīgo zemi, proti – Parīzi. Tad dažādu gadījuma darbu birums – pievilcīgās ārienes dēļ Delons kādu laiku strādāja par viesmīli, tirgotāju, arī šveicaru tobrīd centrālajā svaigas pārtikas tirgū Les Halles.

Par liktenīgu pavērsiena punktu izrādījās iepazīšanās ar Žanu Polu Belmondo, kurš tobrīd arīdzan pamazām pievienojās raksta ievadā pieminētās Kolonnu zāles portretu galerijas dalībniekiem – franču kino superzvaigznēm.