Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Atdzīvināt pasaku. Recenzija par Dailes teātra izrādi “Zilā lapsa”

Foto: Publicitātes foto

Pēdējos mēnešos salīdzinoši bieži esam aicināti novērtēt dabu kā māksliniecisku motīvu vispirmām kārtām kinoekrāna darbos – vai tas būtu Ginta Zilbaloža pārlaicīgais animācijas sapņojums “Straume” (Flow) vai Kristapa Brīzes vieglā skice ar smagiem pustoņiem “Banāns upē”. Šobrīd uz Dailes teātra skatuves lielus un mazus skatītājus aicina piedzīvojums pasaku mežā, kurā mitinās “Zilā lapsa”.

Ar šo viencēliena izrādi Dailes teātris pilda sezonas sākumā pausto apņemšanos – arī šogad sadarboties ar ārvalstu režisoriem, lai mūsu aktieriem būtu iespēja uzklausīt citu teātra skolu un tradīciju sekotāju vīzijas un realizēt tās ar tiem līdzekļiem, kurus katrs no viņiem uzkrājis atkarībā no sava darba stāža un profesionālā profila.

Lelde Dreimane un Jons Tertelis mēģinājumu procesā.
Lelde Dreimane un Jons Tertelis mēģinājumu procesā. Foto: Marko Rass

Lietuviešu režisors Jons Tertelis (Jonas Tertelis) “Zilo lapsu” radījis kā kolektīvā teātra stāstu: savu sākotnējo ideju ietvaru viņš attīstījis kopā ar Dailes teātra aktieriem. Savā darbā viņš palaikam strādā ar pusaudžiem, un režisoru ļoti interesē viņu pasaules redzējums.

Iestudējuma dramaturģiskais materiāls, kā jau minēts iepriekš, ir paša režisora un aktieru kopdarbs, tajā līdzdarbojusies arī viena no pašreiz aktuālākajām teātra stāstu pucētājām un attīstītājām Rasa Bugavičūte-Pēce.

Madara Viļčuka (Anna).
Madara Viļčuka (Anna). Foto: Marko Rass

Stāsta galvenajai varonei, 14 gadus vecajai Annai pieder dārga atmiņu lietiņa – valrieksts. Tas atgādina par laikiem, kad viņa ar savu labāko draugu Neitanu fantazēja par dažādām neiedomājamām pasaulēm un piedzīvojumiem tajās.

Annas zaudējums ir sāpīgs, kad kādu dienu Neitans pazūd – viņš vienkārši neierodas skolā un tikai krietni vēlāk uzzinām, ka Neitanam ar ģimeni kādu neprecizētu iemeslu dēļ bijis piepeši jāpārceļas uz dzīvi citur.

Tad noris pārleciens laikā un telpā – Anna jau ir pieaugusi un vairs netic brīnumiem, bet negaidīti viņai rodas iespēja atšķetināt savus pārdzīvojumus, dodoties neticamā ceļojumā. Viņa dodas uz Septiņu Vēju valstību, kur draudīgi dievi sargā svarīgus noslēpumus, kur Mežam ir tūkstoš acu un kurā klīst ēnas, kuras apsargā Zilā lapsa.

Arturs Krūzkops (Neitans/Zilā lapsa).
Arturs Krūzkops (Neitans/Zilā lapsa). Foto: Marko Rass

Izrāde ir būvēta ļoti rūpīgi un apdomīgi. Tā iesākas ar pantomīmas stilistikā veidotu dialogu starp Annu (Rūta Dišlere) un Neitanu (Arturs Krūzkops) – abi šajā epizodē ir pieaugušie, taču viņu stāstījums tiklab varētu notikt arī pusaudzības laikā, kad abu draudzība tika stiprināta abpusēji dalītos stāstos par sapņiem un piedzīvojumiem.

Rūta Dišlere (Anna-stāstniece) un Arturs Krūzkops (Neitans/Zilā lapsa).
Rūta Dišlere (Anna-stāstniece) un Arturs Krūzkops (Neitans/Zilā lapsa). Foto: Marko Rass

Stāstījumu ilustrē Artura Krūzkopa atraktīvā un atjautīgā pārmiesošanās pāris citos tēlos, kuri izriet no viņa draudzenes paustā, kā arī iztēlotu priekšmetu padarīšana par klātesošiem, liekot lietā skaņu atdarinājumus un kustību plastiku.

Nepalaid garām!

Uz augšu