:format(webp)/nginx/o/2023/01/10/15071378t1hb045.jpg)
Pēdējos mēnešos salīdzinoši bieži esam aicināti novērtēt dabu kā māksliniecisku motīvu vispirmām kārtām kinoekrāna darbos – vai tas būtu Ginta Zilbaloža pārlaicīgais animācijas sapņojums “Straume” (Flow) vai Kristapa Brīzes vieglā skice ar smagiem pustoņiem “Banāns upē”. Šobrīd uz Dailes teātra skatuves lielus un mazus skatītājus aicina piedzīvojums pasaku mežā, kurā mitinās “Zilā lapsa”.
Ar šo viencēliena izrādi Dailes teātris pilda sezonas sākumā pausto apņemšanos – arī šogad sadarboties ar ārvalstu režisoriem, lai mūsu aktieriem būtu iespēja uzklausīt citu teātra skolu un tradīciju sekotāju vīzijas un realizēt tās ar tiem līdzekļiem, kurus katrs no viņiem uzkrājis atkarībā no sava darba stāža un profesionālā profila.
/nginx/o/2024/09/21/16371581t1haf02.jpg)
Lietuviešu režisors Jons Tertelis (Jonas Tertelis) “Zilo lapsu” radījis kā kolektīvā teātra stāstu: savu sākotnējo ideju ietvaru viņš attīstījis kopā ar Dailes teātra aktieriem. Savā darbā viņš palaikam strādā ar pusaudžiem, un režisoru ļoti interesē viņu pasaules redzējums.
Iestudējuma dramaturģiskais materiāls, kā jau minēts iepriekš, ir paša režisora un aktieru kopdarbs, tajā līdzdarbojusies arī viena no pašreiz aktuālākajām teātra stāstu pucētājām un attīstītājām Rasa Bugavičūte-Pēce.
/nginx/o/2024/09/21/16371629t1h96bf.jpg)
Stāsta galvenajai varonei, 14 gadus vecajai Annai pieder dārga atmiņu lietiņa – valrieksts. Tas atgādina par laikiem, kad viņa ar savu labāko draugu Neitanu fantazēja par dažādām neiedomājamām pasaulēm un piedzīvojumiem tajās.
Annas zaudējums ir sāpīgs, kad kādu dienu Neitans pazūd – viņš vienkārši neierodas skolā un tikai krietni vēlāk uzzinām, ka Neitanam ar ģimeni kādu neprecizētu iemeslu dēļ bijis piepeši jāpārceļas uz dzīvi citur.
/nginx/o/2024/09/21/16371679t1hfc43.jpg)
/nginx/o/2024/09/21/16371680t1hd1ba.jpg)