KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule informēja, ka sarunas laikā puses pārrunāja jautājumus par valsts budžeta finansējumu privātajiem muzejiem. Kultūras ministre sarunas laikā norādīja, ka muzejs ir ilggadējs KM partneris, īpaši skaidrojot vēsturiskos notikumus, piedaloties sabiedrības izglītošanas un saliedētību veicinošos pasākumos.

Interneta žurnālā "Satori" lasāma Lipkes memoriālā muzeja direktores Lolitas Tomsones sleja, kurā viņa norāda, ka KM ar nākamo gadu "noņem" finansējumu, ko muzejs bija saņēmis kopš 2013.gada.

"Mēs vairs neesam KM bāzes budžetā. Tas attiecas ne vien uz Lipkes memoriālu, bet uz vēl trim privātajiem, sabiedrības veidotajiem, akreditētajiem muzejiem," pauž muzeja vadītāja.

Tomsone norādīja, ka Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) patlaban izstrādā nolikumu programmai, kurā kultūras nevalstiskās organizācijas un akreditēti privātie muzeji varēs pieteikties uz valsts finansējums. Tā kā nolikums tikai top, patlaban nav zināms laiks, kad varēs pieteikties programmai.

Taujāta, ja kaut kādu apstākļu dēļ Lipkes muzeju šajā programmā finansējumu nesaņemtu, vai muzejs varētu turpināt strādāt, piemēram, ar ziedotāju un sponsoru atbalstu, Tomsone atbildēja, ka tas nebūtu iespējams, jo ziedojumu apjoms nav tik liels un ar to nevarētu samaksāt nedz algas, nedz uzturēt muzeju un krājumu.

Viņa pieminēja, ka muzeja budžets patlaban ir 70 000 eiro, un, ja tiktu saņemti, piemēram, 20% no šīs summas, tad muzejs varētu nodarbināt vienu vai divus cilvēkus, kas ievērojami apgrūtinātu muzeja funkciju pildīšanu. Tomsone skaidroja, ka patlaban nav zināms, vai VKKF varēs konkursa kārtībā piešķirt finansējumu tādā apjomā, jo ir arī citas organizācijas un akreditēti privātie muzeji.

"Runa drīzāk ir par neparedzamību. Mēs nezinām, kādas būs VKKF ekspertu prioritātes. Mēs šobrīd nevaram paredzēt, kādā veidā tālāk organizēsim muzeja un krājuma darbu. Mēs tikāmies ar KM, un KM domā, kā to risināt, bet pagaidām nekādu skaidru atbilžu un risinājumu nav, bet skaidrs, ka KM nav ieinteresēta, lai muzejs pārstātu darboties, un šobrīd ir jāsaprot, kā mēs turpināsim darbu," skaidroja Tomsone.

Savukārt VKKF direktors Edgars Vērpe aģentūrai LETA atzina, ka nav redzējis Tomsones tekstu, tāpēc viņam ir grūti komentēt paustās bažas. Viņš apstiprināja, ka programmas nolikuma izstrāde patlaban ir procesā. Tāpat VKKF direktors akcentēja, ka akreditēti privātie muzeji arī iepriekš varēja pretendēt uz finansējumu VKKF, taču patlaban runa ir par īpašu programmu.

VKKF finansējumu sadala konkursu kārtībā, tie ir atklāti un uz finansējumu var pretendēt teju visi, kuriem ir kādas radošas idejas. "Ja es pareizi saprotu, tad līdz šim akreditētos privātos muzejus kaut kādā mērā finansēja valsts. Ja nekļūdos, KM ir veikusi revīziju un konstatējusi, ka šādi muzeji pie finansējuma ir tikuši bez kaut kāda konkursa, kura izstrāde patlaban ir uzticēta mums un mēs ar to arī tālāk strādāsim," teica Vērpe.

KM Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktora vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova uzsvēra, ka valsts ir atbalstījusi akreditētos privātos muzejus un plānots šo atbalstu turpināt, bet ar VKKF starpniecību Nacionālā muzeja krājuma uzturēšanas funkcijai.

Pēc viņas paustā, Muzeju padome ir paudusi nostāju, ka akreditētajiem privātajiem muzejiem vajadzētu būt vienotiem kritērijiemi, lai varētu pretendēt uz valsts finansējumu. Tādējādi visiem akreditētajiem privātajiem muzejiem būtu vienota un skaidra pieteikšanās kārtība, termiņi un nosacījumi, kā arī vienādas iespējas pretendēt uz finansējumu.

Derkusova skaidroja, ka akreditētie privātie muzeji ir dibināti dažādos laika posmos un būtu jāskatās, kad tie dibināti, kāda bijusi finansējuma piesaistes kārtība, kāda līmeņa lēmums tas ir bijis un kādā veidā finansējums piešķirts. Viņa uzsvēra, ka līdz šim šis process akreditētajiem privātajiem muzejiem nav bijis vienāds.

"Muzeju padomē par šo jautājumu notika diskusija, un tās ieskatā ir jābūt vienotiem kritērijiem, skaidrai sistēmai, kā šādi muzeji var pretendēt uz valsts finansējumu noteiktu funkciju atbalstam. Tas kā princips ir atbalstāms," teica padomes priekšsēdētāja.

Kā jau rakstīts, lai izskaustu vēsturiskus, politiskus lēmumus, ar kuriem finansējums valsts budžeta veidošanas procesā iepriekšējos gados piešķirts atsevišķiem privātajiem muzejiem, KM aicinājusi VKKF padomi lemt par programmas paplašināšanu profesionālo nevaldības organizāciju atbalstam kultūras mantojuma nozarē, nosakot, ka tajā tiek paredzēts papildu finansējums un projektus var pieteikt arī akreditētie privātie muzeji.

Kā iepriekš informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, lai visiem Latvijas akreditētajiem privātajiem muzejiem radītu vienlīdzīgus, taisnīgus un caurskatāmus nosacījumus valsts budžeta finansējuma saņemšanai, atbalsts ir administrējams VKKF programmas veidā, par finansējuma piešķiršanu tāpat kā citās kultūras nozarēs lemjot profesionālu ekspertu komisijai pēc iepriekš nodefinētiem un visiem zināmiem projektu vērtēšanas kritērijiem.

Kā vēstīts, 2025.gadā finansējums kultūras nozaru projektu īstenošanai VKKF programmās provizoriski pieaugs par 1,6 miljoniem eiro, palielinoties ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa.