Gan televīzijas platformas Tet TV+ skatītājiem, gan tiem, kuri jaunāko latviešu kino devumu labprātāk novērtē kinoteātrī, šoruden jauns piedāvājums – režisoru Lienes Lindes un Alises Zariņas veidotais seriāls “Asistente”. Recenzija tapusi, noskatoties pirmās trīs šobrīd pieejamās sērijas. Kopumā stāsts par jaunas sievietes centieniem padarīt pasauli labāku sadalīts septiņās daļās.
Seriāla publiskajā komunikācijā tiek izmantots salikums “komiska drāma”, un tas ir saprotami – šķiet, ka iekšpolitisko un ārpolitisko notikumu smagums uz auditorijas pleciem ar katru nedēļu kļūst arvien smagāks, tādēļ apzīmējums “komisks” kā atslēgvārds varētu kalpot par veiksmīgu āķi, aiz kura uzķert potenciālos skatītājus.
Ja citā daudzsēriju mākslas filmā, proti, “Pansija pilī” (2024), tiešām redzējām komiskas situāciju izspēles uz absurda vai piepešu spēles noteikumu maiņas balstītā shematikā, tad “Asistentē” komiskais elements ir kā pamatfons, kurš ļauj, atsaucoties uz reiz populāru dziesmu, "ņemt to visu vieglāk". Protams, līdz attiecīgam brīdim, pie kura nonāksim nedaudz vēlāk.
Respektīvi, komēdijas vērts ir pats uzstādījums ar seriāla varoņu individuālajām pozīcijām katra tēla konkrētajā ikdienā, bet ne atsevišķu situāciju risinājumā, kuras varētu palikt skatītāja atmiņā plauktiņā ar zīmīti “Smieklīgās vietas”. Viena tāda bija gan – kad Leonardas Ķesteres attēlotā paklāju firmas speciāliste Baibas Brokas varonei (galvenās varones Lailas mammai) stāsta par dažādu paklāju atšķirībām, norādot uz katra īpašajām priekšrocībām un īpašībām, par pēdējo no sortimenta vien norādot, ka tas “ir sarkans”.