Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Tautas kultūras apskats: bārtenieku svētki, festivāla "Baltica" skates, "Zelta Sietiņa" jubileja un problēmas amatiermākslā

Bārtas etnogrāfiskais ansamblis 1930. gadā. Foto: Roberts Matīss

Bārtas etnogrāfiskajam ansamblim – 95, “Zelta Sietiņam” – 65, “Dandariem” – 44, folkloras festivālam “Baltica” – 25, Dančukrātuvei – 4+2, forumam “DejKopība” – 1,5. Ko nozīmē šie skaitļi?

Nav jau it kā grūta mīkla! Ticamākais minējums būs – tas ir gadu skaits, kas saskaitīts no dibināšanas dienas. Tomēr ne vienmēr tas ir tiesa. “Baltica '25” nozīmē to, ka nākamais festivāls notiks 2025. gadā, bet Bārtas etnogrāfiskajam ansamblim tomēr ir vairāk par deviņdesmit pieciem gadiem. Kāpēc tad jāraksta 95?

Bārtas etnogrāfiskais ansamblis svin sava uzveduma pirmo izrādi

Jēkabs Ķīburis, novadnieks no Ķīburciema, savulaik devās uz Liepāju, lai iestātos aktiermeistarības kursos. Kaut kas nenotika kā plānots, jo Jēkabs nokļuva policijā. Izlaidīsim detaļas, tikai tas svarīgi, ka viņš drīz vien policista mundierī sēdēja prefektūrā pie rakstu darbiem, nevis strīpainā arestanta kreklā aiz rūtaina lodziņa.

Folkloristu 15. zinātniskās ekspedīcijas Liepājas rajonā un Liepājā dalībnieku koncerts. Priekšplānā Bārtas teicēji Jēkabs un Ģēda Ķīburi. 1961. gada augusts.
Folkloristu 15. zinātniskās ekspedīcijas Liepājas rajonā un Liepājā dalībnieku koncerts. Priekšplānā Bārtas teicēji Jēkabs un Ģēda Ķīburi. 1961. gada augusts. Foto: Latviešu Folkloras krātuves arhīvs

Ar etnogrāfisku uzvedumu ”Kāzas “Dižgūdos”” bārtenieki uzstājās Liepājas Latviešu biedrībā, prefektūras gada ballē. Tieši 1929. gada 25. decembrī. To dienu sāka uzskatīt par ansambļa dibināšanu, jo kopā sanāca Ķīburu un Pīlēnu dzimtas.

Jāpiebilst, ka gan Pētera Pīlēna, gan Jēkaba Ķībura apvienotie dziedātāji etnogrāfiski precīzos tērpos ar tautas dziesmām bija koncertējuši jau iepriekš. Bet, lai uzvestu tik iespaidīgu uzvedumu, nolēma apvienoties pēc dalības 1926. gada Dziesmu svētkos. Raksturīgi, ka Jēkabs Ķīburs pievērsās arī tautas dejai – gan tādai, kāda tā bija pati par sevi, gan veidoja apdares.

Līvija Otaņķe saņem goda zīmi "Kurzemnieks".
Līvija Otaņķe saņem goda zīmi "Kurzemnieks". Foto: Publicitātes foto

Līvija Otaņķe ir Jēkaba krustmeita un līdz šai dienai dzied Bārtas etnogrāfiskajā ansamblī. Kad jautāju Līvijai, cik gadus tad viņa ir saistīta ar ansambli, viņa domīgi atbild: „Jau trīsdesmit gadus man ticis priekšdziedātājas gods.

Pie manis ir viena no krusttēva lielajām dziesmu grāmatām un arī nākamā vadītāja Zigurda Rukuta dziesmu klades. Kādai jau tās jāšķirsta un dziesmas jāpamāca jaunākām dziedātājām. Protams, ka vēl darbošos ansamblī. Kur citur likšos!

Nevar jau apstāties, dabūju Latvijas folkloras biedrības balvu “Austras koks” un nupat arī Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju piešķīra. Cik vien ilgi varēšu, tik arī dziedāšu!”

Zigurda Rukuta rakstāmgalds ar dziesmu kladi.
Zigurda Rukuta rakstāmgalds ar dziesmu kladi. Foto: Publicitātes foto

Bārtas ansambli jau labu laiku vada Gunta Klievēna, Līvijas meita. Viņa intervijā portālam LSM.lv saka, ka pērn saņēmuši apliecinājumu par iekļaušanu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un par šo iekļāvumu vislielākais nopelns ir pašam etnogrāfiskajam ansamblim – ar saviem tērpiem, ar dziesmām, ar tradīcijām.

Nepalaid garām!

Uz augšu