Bārtas etnogrāfiskajam ansamblim – 95, “Zelta Sietiņam” – 65, “Dandariem” – 44, folkloras festivālam “Baltica” – 25, Dančukrātuvei – 4+2, forumam “DejKopība” – 1,5. Ko nozīmē šie skaitļi?
Nav jau it kā grūta mīkla! Ticamākais minējums būs – tas ir gadu skaits, kas saskaitīts no dibināšanas dienas. Tomēr ne vienmēr tas ir tiesa. “Baltica '25” nozīmē to, ka nākamais festivāls notiks 2025. gadā, bet Bārtas etnogrāfiskajam ansamblim tomēr ir vairāk par deviņdesmit pieciem gadiem. Kāpēc tad jāraksta 95?
Bārtas etnogrāfiskais ansamblis svin sava uzveduma pirmo izrādi
Jēkabs Ķīburis, novadnieks no Ķīburciema, savulaik devās uz Liepāju, lai iestātos aktiermeistarības kursos. Kaut kas nenotika kā plānots, jo Jēkabs nokļuva policijā. Izlaidīsim detaļas, tikai tas svarīgi, ka viņš drīz vien policista mundierī sēdēja prefektūrā pie rakstu darbiem, nevis strīpainā arestanta kreklā aiz rūtaina lodziņa.
Ar etnogrāfisku uzvedumu ”Kāzas “Dižgūdos”” bārtenieki uzstājās Liepājas Latviešu biedrībā, prefektūras gada ballē. Tieši 1929. gada 25. decembrī. To dienu sāka uzskatīt par ansambļa dibināšanu, jo kopā sanāca Ķīburu un Pīlēnu dzimtas.
Jāpiebilst, ka gan Pētera Pīlēna, gan Jēkaba Ķībura apvienotie dziedātāji etnogrāfiski precīzos tērpos ar tautas dziesmām bija koncertējuši jau iepriekš. Bet, lai uzvestu tik iespaidīgu uzvedumu, nolēma apvienoties pēc dalības 1926. gada Dziesmu svētkos. Raksturīgi, ka Jēkabs Ķīburs pievērsās arī tautas dejai – gan tādai, kāda tā bija pati par sevi, gan veidoja apdares.