Zinātnieki izpētījuši, ka miegā pavadām aptuveni trešo daļu dzīves un, atceramies tos vai ne, ik nakti redzam arī sapņus. Lai gan nereti cilvēki sapņus uztver visai pavirši – sak, tādi nejauši izkārtoti dienas iespaidu fragmenti vien ir, – Georgs Rubenis ir pārliecināts: cilvēki, kas pret sapņos piedzīvoto izturas nopietni, agrāk vai vēlāk rod tajos būtiskas atbildes uz saviem nomoda dzīves jautājumiem.
To apliecina arī daudzās senās civilizācijas, kurās sapņiem ierādīta nozīmīga vieta. Grāmatā aplūkota sapņu izpratne Senajā Ēģiptē, Grieķijā, Ķīnā, Indijā, ķeltu, senskandināvu, baltu cilšu un Amerikas pirmiedzīvotāju vidū. Autors apraksta arī to, kā sapņus uztvēra kristīgā laikmeta cilvēki un lielie domātāji, kas radīja un attīstīja psihoanalīzes un patības psiholoģijas idejas.
Sapnis kā bezapziņas mēģinājums sazināties ar apziņu, sapnis kā dvēseles dialogs – šādi to saredz grāmatas autors. Viņš norāda, ka dvēsele ar mums runā nevis tieši, bet gan tēlu, simbolu un arhetipu valodā. Ikviens var daudz iegūt savai izaugsmei, brīvākai un pilnīgākai dzīvei, nonākt pie jauniem risinājumiem, idejām un iedvesmas, iemācoties atšifrēt sapņa vēstījumu. Taču kā to izdarīt? Tam noderēs grāmatā izklāstītās daudzveidīgās praktiskās metodes, starp kurām katrs var atrast tieši sev piemērotākās.