Eižens Valpēters (Ivanovs) dzimis 1943. gadā Krievijā, Sverdlovskas apgabalā. Bērnībā mācījies Rīgas 3. vidusskolā. 1961. gadā mākslinieks, atsaucoties laikmeta aicinājumam par vēstures izpēti, beidza restaurēšanas darbu kvalifikācijas kursus. 

20. gadsimta 60.-70. gados Eižens Valpēters darbojies jauniešu vidū populārajā Celtnieku darbinieku kultūras nama “Oktobris” kustību teātra ansamblī "Rīgas Pantomīma", ko vadīja aktieris Roberts Ligers.

Līdzās aktivitātēm "Rīgas Pantomīmā" Eižens Valpēters darbojās mākslinieku grupas  "Kaza" aktivitātēs, kur ideju un radošā brīvība pretstatā valdošajai padomju ideoloģijai vienoja kultūras jomu pārstāvjus: gleznotājus Maiju Noru Tabaku, Bruno Vasiļevski, Leonīdu Mauriņu, Birutu Delli, Andreju Ģērmani, Jāni Krievu un citus.

Piedalījies Rundāles pils muzeja ēkas restaurācijā (1973-1981), aktīvi strādājis foto mākslā, fiksējot un meklējot gaismas starus nejaušos atspulgos pilsētvidē un veidojis objektus asamblāžas tehnikā. Daiļradē nozīmīga vieta atvēlēta mākslinieka miermīlīgajai, vērojošajai, izzinošajai pozīcijai, akcentējot personīgo, rezignēto attieksmi.

Nozīmīgs sniegums Eižena Valpētera daiļradē ir darbs pie izdevuma "Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. 20. gs. 60-tie un 70-tie gadi" sastādīšanas (2010), kas veltīts sešdesmito un septiņdesmito gadu alternatīvajai kultūrai Latvijā.

Izdevums, kura māksliniecisko noformējumu veidoja Modris Brasliņš, bet kā literārā redaktore un komentāru autore piedalījās dzejniece Amanda Aizpuriete, 2010. gadā saņēma balvu mākslas grāmatu konkursa "Zelta ābele" nominācijā "Dokumentālie izdevumi".