Mūziķa tūre savienota ar viņa jaunākā studijas darba: triloģijas albuma Yonder otrās daļas jeb Book II iznākšanu. Biblisko – proti, Vecajai Derībai piederīgo – albumu sadalīšanu tieši "grāmatās", nevis "daļās" paskaidro Džeikoba paša raksturs. Viņš ir kluss un mierīgs sarunbiedrs mūsu attālinātajā Zoom intervijā. Ļoti bieži piemin godīgumu un patiesību, kas ir viņa radošā darba pamatelementi. Un tas viss kopumā veido tāda kā modernā šamaņa vai priestera auru ap 1991. gadā Nigērijā dzimušā mūziķa galvu.

Īpatnā, melanholiski smeldzīgā, nedaudz čerkstošā balss un emocionālie dziesmu teksti gadu gaitā sakopojuši visai pamatīgu fanu pulku. Džeikobs savās kompozīcijās bieži pēta identitātes, mīlestības un sociālo problēmu tēmas. Pēc virknes EP ierakstu 2018. gadā mūziķis izlaida savu pilnmetrāžas debijas albumu Village. Tam sekoja For My Friends 2021. gadā un Lies About The War gadu vēlāk. Benksa spēja miksēt žanrus un radīt dziesmas ar dziļu, sirsnīgu jēgu ir izpelnījusies arī kritiķu atzinību.

Mūsu saruna notiek starp divām pilsētām: Rīgu un Birmingemu, kuru Džeikobs sauc par savām mājām, kopš bērnībā ar ģimeni pārcēlās uz turieni no dzimtās Nigērijas.

Toms Treibergs: Jums aiz muguras ir redzams skaists mākslas darbs – ļoti līdzīgs jaunā EP noformējumam.

Džeikobs Benkss: Šī glezna būs redzama uz jau trešā minialbuma noformējuma, Yonder: Book III.

Lūdzu, pastāstiet vairāk par šo mākslas darbu. Es tajā saredzu kaut ko ļoti atklātu, patiesu un vienlaikus arī pašironisku.

Mana attieksme pret mūziku balstās uzskatā, ka katrā no mums mājo vairākas identitātes. Es neesmu tikai un vienīgi bēdīgs vai tikai un vienīgi priecīgs. Katrs no mums ir ļoti dažāds vienlaicīgi. Tas, ko ar jauno EP vēlos pateikt, ir – ka man ļoti patīk vienkop miksēt dažādas emocijas un žanrus, jo tieši tas mani saista jebkurā mūzikā, kuru klausos.

Neesmu lojāls kādam konkrētam žanram, esmu lojāls mūzikai kopumā. Man patīk džezs, fanks, rokenrols.