:format(webp)/nginx/o/2024/05/04/16049263t1h44be.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/02/21/16671347t1h25f7.jpg)
Meten's bija, Meten's būs! Nē, dārgais lasītāj, šī nav rinda no "Citu zēnu" dziesmas "Supernovā". Šoreiz stāsts ir par mūsu senču pavasara gaidīšanas un ziemas promdzīšanas svētkiem – Meteņiem, kas mūsu valstī tiek plaši svinēti.
Abonentiem
Meteņdienas maskošanās – vēl tikai sēklā ieslēptās dzīvības modināšana
Meteņi ir ļoti atšķirīgi no citiem tradicionāliem gadskārtu svētkiem. Meteni svinēja, bet nesauca par Meteni. Arī mūsdienās tā notiek, ka visu februārī un vēl marta sākumā notiek daudzi jo daudzi sarīkojumi, svētki un pasākumi, kurus tagad visbiežāk sauc par Meteņiem, Vastalāvjiem un arī par karnevāliem [i].
/nginx/o/2025/02/21/16671423t1h9569.jpg)
Ja runājam par karnevāliem, tad īpaša loma bija un vēl aizvien ir diviem no tiem. Gaiziņā no 1936. līdz 2016. gadam notika karnevāls brīvā dabā ar visām maskām, spēlēm un rotaļām, kā tam īstā Metenī jābūt. Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) – no 1929. gada līdz pat šai baltai dienai ne tikai cilvēki, bet arī telpas pārvēršas ar masku un dekorāciju palīdzību.
/nginx/o/2025/02/21/16671383t1he6d7.jpg)