Dziesmu cikls savu pasaules pirmatskaņojumu Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas izpildījumā piedzīvos 22. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Līdzās tam skanēs Maksa Rēgera kora dziesmas un grandiozā Fransisa Pulenka kantāte "Cilvēka seja" – muzikāls kliedziens par brīvību un nesalaužamo cilvēka garu.

Pētera Vaska radītais dziesmu cikls sastāv no sešām nelielām kora dziesmām, tajā jaušama pateicība liktenim, vēlme atstāt pasaulīgās ciešanas ceļā uz gaismu, uz mūžīgo. Divu latviešu dižgaru – Pētera Vaska un Knuta Skujenieka – mākslas saplūsme savā vienkāršībā, bet vienlaikus viedumā izskanēs kā mūsdienu dainas, kuras ar savu dzīvesgudrību stāv pāri laikiem. Pēteris Vasks Knuta Skujenieka tekstus tiecies pārlikt skaņās ar maigumu, sirsnību un lielu mīlestību, izjūtot pietāti pret lielo dzejnieku.

Līdzās visu gaidītajam Pētera Vaska dziesmu cikla pirmatskaņojumam, šī vakara programmas centrālās ass lomu ieņems francūža Fransisa Pulenka kantātes "Cilvēka seja" (Figure Humaine) atskaņojums – mūzikas kliedziens par brīvību. Opuss ir radīts Otrā pasaules kara laikā, tobrīd nacistiskās Vācijas okupētajā Francijā. Šis divpadsmitbalsīgajam dubultkorim rakstītais meistardarbs ir ne tikai viens no sarežģītākajiem kora mākslas paraugiem pasaulē, bet arī emocionāli piesātināts vēstījums – par apspiestību, pretošanos un neuzvaramo cilvēka garu.

Darbs ir cieši saistīts ar Francijas pretošanās kustību un Pulenks to komponējis dziļā slepenībā, apzinoties, ka šāda mākslinieciskā izpausme varētu tikt uzskatīta par bīstamu. Kompozīcijā dzirdama ne tikai iedvesma no franču vokālās polifonijas tradīcijas, bet arī drosmīgas harmoniskās pārejas un intensīvi kontrasti starp klusumu un grandiozu skaņu uzplūdiem. Kantātes noslēguma daļas Liberté (Brīvība) pamatā esošā Pola Eliāra dzejoļa teksts ticis uzdrukāts uz skrejlapām, kuras sabiedrotie izkaisīja pāri Francijai, iedvesmojot pretošanās kustību un sniedzot cerību okupētās valsts iedzīvotājiem.

Pēc kara "Figure Humaine" kļuva par vienu no visspēcīgākajiem mūzikā ietvertajiem veltījumiem brīvībai un cilvēka cieņai. Koncertā kantāte skanēs kā spēcīgs atgādinājums par mākslas spēku pretošanās un cerību laikā, apvienojot Pulenka ģeniālo muzikālo valodu ar šī darba tekstu autora, dzejnieka Pola Eliāra neizmērojamo ticību cilvēka garam.

Koncerta "Pēteris vasks un Knuts Skujenieks. Pasaules pirmatskaņojums" pieredzams 22. martā pulksten 19.00 Latvijas universitātes Lielajā aulā. Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs un tīmeklī.