Latvijas Komponistu savienības organizētais festivāls izgaismo 20. gadsimta Latvijas intelektuāļu atstāto mantojumu – domātājus, kuri veltīja dzīvi jautājumiem par mākslas nozīmi un tās attiecībām ar sabiedrību. Viņi bija komponisti, dzejnieki, filozofi, izglītotāji, reformatori – personības, kuras uzskatāmas gan par savam laikmetam piederīgām balsīm, gan balsīm, kuras savā nostājā atradās konkrētajam laikmetam pretstāvē.

No 20. gadsimta otrās puses dzejas līdz Erica Synths sintezatoriem, no kora līdz telpiskajai skaņai – katrs koncerts Latvijas Jaunās mūzikas dienu programmā ir unikāla muzikāla telpa, kas ļauj šīm domām atdzimt mūsdienu skaņu ainavā.

Uz sarunu par festivāla pamatsūtību un četrām personībām, kuras caurvīs tā programmu, uz sarunu vinila ierakstu veikala "Downstreet Riga" mājīgajā pagrabiņā aicināju Latvijas Jaunās mūzikas dienas māksliniecisko vadītāju un koncepcijas autoru, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociēto profesoru Kristu Auznieku.

Toms Treibergs: Ko tu kā Latvijas Jaunās mūzikas dienu mākslinieciskais vadītājs un koncepcijas autors esi vēlējies ielikt šajā notikumā? No pirmā acu uzmetiena šis pasākums varētu būt nodēvējams par showcase – jaunāko muzikālo sasniegumu atrādīšanu klausītājiem. Bet droši vien tas nav viss.

Krists Auznieks: Šis ir pirmais gads, kad esmu šī festivāla mākslinieciskais vadītājs, šis festivāls notiek jau vairākus gadus, un to parasti organizē Latvijas Komponistu savienība. Šis ir arī pirmais pilnais gads, kad es esmu bijis šīs savienības vadītājs, un man likās būtiski uzsvērt vairākas lietas.