Līdzās remiksiem tapuši arī vairāki oriģināldarbi, tostarp skaņu celiņš kinorežisora Reiņa Spailes īsfilmai «Tukšās zemes ritmi».

Albuma ieraksts veikts studijā «Vaidavas skaņas», un to māsterējis Ģirts Laumanis (Lomix).

TVNET: Nesen tīmeklī bija publicēts smieklīgs video, kurā jaunieši netika gudri, kā iedabūt audiokaseti «Walkman» atskaņotājā. Kasešu laiks diezgan strauji beidzās nu jau pirms kādiem piecpadsmit gadiem. Vai paši esat piedzīvojuši šos kasešu laikus?

Kārlis: Kā zināmu laika vēstnesi atceros gan lenšu, gan kasešu, gan disku rindas, kas paralēli grāmatu rindām tika novietotas viesistabas sekciju plauktos. Atceros arī skolas diskotēkas, kad pāris puiši bijām asistenti galvenajam dīdžejam (nopietnākā kasešu atskaņotāja īpašniekam), kuram padevām precīzi uz dziesmu sākumiem uztītas kasetes. Arī garāki braucieni tika pavadīti ar dažādu kasešu skaņām. Piemēram, braucieni uz Latgales laukiem asociējas ar I. Kalniņa un «Jauna Mēness» ierakstiem. Kasetēs rakstījām arī pirmās grupas mēģinājumu procesu, visnotaļ ērti tas toreiz likās.

Rūdolfs: Pirmās atmiņas par kasetēm man ir no deviņdesmito gadu beigām, kad atceros, ka vecāki nopirka kasešu atskaņotāju, kuram bija arī ērta ierakstīšanas funkcija - tam nevajadzēja papildus pieslēgt mikrofonu. Ar to rakstījām pašu izdomātus raidījumus un intervijas, tēlojot tā laika aktuālos ārzemju mūziķus, piemēram, Dīteru Bolenu no grupas «Modern Talking». Atceros, ka ar māsu Dainu un ar vecāko brāli Kārli ierakstījām arī pāris dziesmas ar mājā pieejamajiem instrumentiem - ģitāru, sintezatoru un kaut kādu bērnu plastmasas flautu. Šīs «dziesmas» sākām domāt ierakstīšanas brīdī.

Līdzīgi kā Kārlim, garie braucieni uz Latgales laukiem man saistās tikai ar Imanta Kalniņa mūziku, īpaši ar albumu «Es redzēju sapnī», kuru tēvs bija pārrakstījis kasetē.

Oskars: Man līdzīgi kā Rūdolfam

pirmās atmiņas par kasetēm nāk no deviņdesmito gadu beigām, kad uz riņķi mājās klausījos rokmūzikas izlasi «Atbalss» un «Modern Talking».

Toreiz Valmieras tirgū kasetes bija pieprasītākā prece un varēja dabūt visādas eurodance izlases. Spilgti arī atceros to, ka, mācoties pamatskolā, ar bērnības draugu Pēteri kādu pusgadu krājām trīs latus, lai kopīgi nopirktu Gorillaz «Feel good inc.» kaseti. Lieki piebilst, ka tā arī nesakrājām.

TVNET: Vai ir kāds skaidrojums, kāpēc izvēlējāties tieši šādu nosaukumu?

Kārlis: Cik atceros, vajadzēja kādu nosaukumu «piekabināt» tieši saistībā ar remiksu konkursu. Bet īsta skaidrojuma nav.

Rūdolfs: Jā, liekas, ka tieši pirms remiksu konkursa 2012. gadā tika izdomāts šis nosaukums. Liela loma nosaukuma izvēlē bija izveidotā remiksa stilam. Tā kā tas asociējās ar astoņdesmito gadu mūzikas stilu, likās, ka nepieciešams nosaukums ar retro pieskaņu.

TVNET: Pirmo ievērību pirms pāris gadiem kā divi brāļi jūs tiešām guvāt ar remiksiem. Kas ir mainījies kopš tā laika? Precizējiet, lūdzu, kas esat tie, kas šobrīd muzicē «Kasetēs».

Kārlis: Mainījies ir kolektīvs, bet nav teikts, ka tas nemainīsies, nepapildināsies. Šobrīd darbojamies trijatā, un albums praktiski ir tapis šo trīs cilvēku sadarbības rezultātā. Bet paldies jāpasaka arī bijušajiem kolektīva dalībniekiem – Diānai un Renāram, ar kuriem kopā nospēlējām vairākus koncertus.

Rūdolfs: Ir bijušas sastāva izmaiņas, bet kodols palicis tāds pats - Rūdolfs, Oskars, Kārlis. Plānojam dzīvajā izpildījumā sintezatoru tembriem vairs neizmantot datora palīdzību, kā darījām līdz šim, tātad skaņa būs vēl saturīgāka un «dzīvāka». Tāpat kā «Kasešu» pirmsākumos, Ik pa laikam izveidoju arī kādu remiksu. Šis tas jau ir iekrājies.

Oskars: Pats par «Kasetēm» uzzināju tieši no viņu veidotajiem remiksiem, un man iepatikās stils. Sazinājos ar Rūdolfu un sarunājām kopīgi uzspēlēt. Diezgan ātri atradām kopīgu valodu, un tā arī joprojām turpinām muzicēt.

TVNET: Arī muzikālo iedvesmu smeļaties astoņdesmitajos?

Rūdolfs: Mani iedvesmo latviešu astoņdesmito gadu mūzika - «Jumprava», «Zodiaks», «Dzeltenie pastnieki» u.c, kā arī tā laika un šobrīd aktuālā ārzemju grupu mūzika («Depeche Mode», «Kraftwerk», «M83», «CHVRCHES»).

Kārlis: Lai arī klausos dažādu laiku un stilu mūziku, sirdij vistuvākā ir astoņdesmito gadu sākumposma invāzija no britu mūziķu puses. Jauno romantiķu pārstāvji – «Ultravox», «Duran Duran», «Japan», «Classix Nouveaux», «Spandau Ballet», arī skotu «Simple Minds». Manuprāt, šo grupu izpildījumā ir dzirdama visspēcīgākā saspēle starp sintezatoriem, bungām un ģitārām. Runa nav tieši par kāda mūziķa virtuozitāti, es vairāk domāju par skaņu saspēli.

Oskars: Astoņdesmito gadu mūziku ikdienā klausos diezgan bieži, savukārt

iedvesmas avots ir ne tikai mūzika, bet arī astoņdesmito gadu ASV dzīvesveids un kino.

Visam, kas saistās ar to laiku, ir tāda savdabīga noskaņa.

TVNET: Cik ilgā laikā un kur tapa šis albums?

Rūdolfs: Lielākā daļa dziesmu tapušas šā gada laikā mūsu mēģinājumu/ ierakstu telpā Vaidavā, kur dziesmu skices tika apaudzētas ar dažādiem elementiem - ģitāru, bungām un sintezatoru skaņām. Albumā iekļautas arī trīs dziesmas no pirmā EP mazalbuma, kā arī viena dziesma, sadarbojoties ar mākslinieci MNTHA, ar kuru gaidāms atsevišķs EP jau nākamgad.

TVNET: Nākat no Vaidavas. Kādā radio intervijā dzirdēju, ka esat uz pāris koncertiem aizņēmušies vecos popgrupas «Vaidava» tērpus...

Kārlis: Tērpi brīnumainā kārtā vēl aizvien atradās Vaidavas kultūras centra telpās, turpat, kur norit mūsu mēģinājumi. Par tērpiem iedomājāmies brīdī, kad bija diskusija par to, kā uz skatuves izskatīsimies, kādā tēlā mēģināsim sevi iepīt. Tie tomēr bija autentiski astoņdesmito gadu skatuves tērpi, kurus izmantoja muzikāli cilvēki, kas pārstāvēja ciemu, no kura arī mēs nākam, tādējādi radās tāda kā pārmantojamības sajūta. Taisnības labad gan jāsaka, ka šie tērpi nebija paši ērtākie, tāpēc tie arī bija tikai pāris koncerti, kuros tos izmantojām.