Līdzīgi kā Kārlim, garie braucieni uz Latgales laukiem man saistās tikai ar Imanta Kalniņa mūziku, īpaši ar albumu «Es redzēju sapnī», kuru tēvs bija pārrakstījis kasetē.
Oskars: Man līdzīgi kā Rūdolfam
pirmās atmiņas par kasetēm nāk no deviņdesmito gadu beigām, kad uz riņķi mājās klausījos rokmūzikas izlasi «Atbalss» un «Modern Talking».
Toreiz Valmieras tirgū kasetes bija pieprasītākā prece un varēja dabūt visādas eurodance izlases. Spilgti arī atceros to, ka, mācoties pamatskolā, ar bērnības draugu Pēteri kādu pusgadu krājām trīs latus, lai kopīgi nopirktu Gorillaz «Feel good inc.» kaseti. Lieki piebilst, ka tā arī nesakrājām.
TVNET: Vai ir kāds skaidrojums, kāpēc izvēlējāties tieši šādu nosaukumu?
Kārlis: Cik atceros, vajadzēja kādu nosaukumu «piekabināt» tieši saistībā ar remiksu konkursu. Bet īsta skaidrojuma nav.
Rūdolfs: Jā, liekas, ka tieši pirms remiksu konkursa 2012. gadā tika izdomāts šis nosaukums. Liela loma nosaukuma izvēlē bija izveidotā remiksa stilam. Tā kā tas asociējās ar astoņdesmito gadu mūzikas stilu, likās, ka nepieciešams nosaukums ar retro pieskaņu.
TVNET: Pirmo ievērību pirms pāris gadiem kā divi brāļi jūs tiešām guvāt ar remiksiem. Kas ir mainījies kopš tā laika? Precizējiet, lūdzu, kas esat tie, kas šobrīd muzicē «Kasetēs».
Kārlis: Mainījies ir kolektīvs, bet nav teikts, ka tas nemainīsies, nepapildināsies. Šobrīd darbojamies trijatā, un albums praktiski ir tapis šo trīs cilvēku sadarbības rezultātā. Bet paldies jāpasaka arī bijušajiem kolektīva dalībniekiem – Diānai un Renāram, ar kuriem kopā nospēlējām vairākus koncertus.