TVNET atmiņu klade: Valters Frīdenbergs par to, ko būtu darījis citādāk

Kurš pašmāju vai Holivudas aktieris atveidotu tevi filmā par tavu dzīvi?

Būtu neinteresanta filma – koncerts, mājas, teļļuks, mājas, koncerts, mājas, kartingi, šautriņas, koncerts, mājas. Mani jāatveido kādam, kurš būtu gatavs nodzīt matus, uzacis un skropstas. Vienkārši jābūt aktierim ar «iekšām».

Kādus seriālus tu skaties?

Ir vairāki, kurus skatos, - «Gotham», «Arrow», «Prison Break». Paldies Dievam, neesmu paspējis visas sērijas noskatīties, tagad man ir desmit dienas brīva laika, kad es mierīgi to visu varu darīt.

Kas ir pēdējā grāmata, kuru tu izlasīji?

Tā nav grāmata, bet gan elektroniski pieejami stāsti. Tur ir autori, kuri vēl nav sev «dabūjuši vārdu», - ir ļoti interesanti tādu «jēlu» materiālu palasīt, autoru domas bez redaktora iejaukšanās. Es tagad uz Vāciju ņemu līdzi Mārtiņa Zvīdriņa «#Fudzi161km» un Dena Brauna «Inferno».

Atklāj par sevi vienu lietu, ko daudzi par tevi nezina!

Bērnībā, braucot ar maestro un viņa svītu «Dzeguzīti» uz Maskavu vai Pēterburgu, kas principā gandrīz vienmēr notika ar vilcienu, es biju tas, kuru bieži ņēma pieaugušo kupejā tā iemesla dēļ, ka biju ļoti mierīgs bērns. Ja es pamodos, varēju vienkārši stundām skatīties ārā pa logu, kā vilciens brauc, kā ainavas mainās.

Ja tu varētu dot padomu sev, kad biji jaunāks, ko tu teiktu?

Dari tieši tāpat, kā esi darījis. Bet vispār es gribētu izlabot divas lietas, kuras nožēloju, - neesmu uzdziedājis kopā ar diviem cilvēkiem, ar kuriem man bija iespēja. Vienkārši nobijos.

Es sev pateiktu, ka tad, kad tev uz «Semu» atnāk Stinga ģitārists Dominiks Millers, tad, lūdzu, uzdziedi, kad viņš spēlē. Un otra lieta ir, kad Bobijs Makferins uzstājas Rīgas Kongresu namā un prasa visiem, kurš gribētu ar viņu uzdziedāt, – neviens nepacēla roku. Nu vismaz tu pacel roku un aizej.

Tās ir divas lietas, kuras nožēloju. Un tad es sev pateicu, ka vairs nekad nenožēlošu to, ko neesmu izdarījis. Es gribu nožēlot tikai to, ko esmu izdarījis.

Vai tev kādreiz ir bijusi iesauka? Vari pastāstīt, kā un kāpēc tā radās?

Mana pirmā īstā iesauka radās tikai pirms diviem gadiem. Grupas biedri, saīsinot manu vārdu, mīļi iesauca par Vali. Vēl mani daudz ir dēvējuši par Kažu [Kārlis Būmeisters], jo mūs bieži jauc.

Ja tu varētu pavakariņot ar vienu cilvēku – dzīvu vai jau aizsaulē aizgājušu –, kurš tas būtu un kāpēc?

Stīvens Hokings. Vēl joprojām dzīvs esot. Ne velti viņu uzskata par vienu no gudrākajiem cilvēkiem pasaulē. Tā kā zinātniskās lietas man tā tīri hobija līmenī patīk, tad ar Stīvenu būtu interesanti aprunāties par kādu melno caurumu, par to rašanos, par iespējām tos varbūt nākotnē izmantot cilvēces labā.

Ja tu uz dienu varētu kļūt par citu cilvēku, kura dzīvē tu gribētu iejusties?

Es gribētu iejusties vai nu Hilarijas Klintones, vai Donalda Trampa ādā tieši vēlēšanu laikā, lai saprastu, laikam jau vairāk Trampa gadījumā, kas viņa jocīgajā galvā notiek.

Ko tu darītu, ja laimētu miljonu?

Es esmu par šo te fantazējis. Es droši vien uzceltu māju ar vairākiem dzīvokļiem un izmitinātu tajā savus draugus.

Kad un kāds bija tavs pirmais skūpsts?

Atceros gan. Vieta bija diezgan romantiska – Jūrmala. Skūpsts kā jau pirmais skūpsts – daudz ko nezinājām, kas ir jādara un nav jādara.

Kāds būtu tavs sapņu atvaļinājums?

Pilnīgi noteikti pie dabas. Tur būtu kalni. Nav būtiski, siltā vai aukstā klimatā. Bet tas nebūtu Everests. Paši Himalaji varbūt. Norvēģijas fjordi.

Kas ir tavs mīļākais ēdiens?

Man ir divi. Pica un pelmeņi. Vēl no bērnības laikiem. Pelmeņi man garšo visos veidos – vārīti, cepti, vārīti-cepti, mikroviļņu krāsnī uzsildīti. Es no tā nekad mūžā neatteikšos.

Vai tev ir kāds slēpts talants?

Ir bijuši posmi, kad esmu spēlējis šautriņas. Gāja tīri normāli. Droši vien, ja būtu trenējies, gūtu arī nopietnākus panākumus. Bija viena spēle ar Lietuvas čempionu, kurā es biju vadībā ar 3:1, bet zaudēju ar 3:4. Ķeksītis ir. Ar kartingiem man patīk braukt, esmu to gan darījis tikai amatieru līmenī. Patīk izmēģināt visādas lietas.

Ja tev varētu būt viena superspēja, kas tā būtu?

Būtu interesanti levitēt, pat ne lidot kosmosā kā Supermenam. Kaut vai pāris centimetrus virs zemes.

Vai tev ir mājdzīvnieks?

Man savulaik bija trusis, suns. Bet tagad nē. Es noteikti gribētu suni, bet ir jāizvērtē plusi un mīnusi, lai dzīvnieks netiek mocīts manu savtīgu interešu vārdā, jo viņam ir regulāri jābūt cilvēkam blakus.