Ja tu varētu pārvērsties par vienu dzīvnieku, kurš tas būtu?
Kas ir pēdējā lieta, kuru tu nopirki?
Kura pašmāju slavenība tev simpatizē? Kāpēc?
Maestro Raimonds Pauls, latviešu estrādes leģenda, kungs, kurš ir cienījamā vecumā, vēl joprojām turpina komponēt, koncertēt un meklēt jaunu iedvesmu!
Ko tu sevī gribētu izmainīt?
Domāju, ka tas ir neiespējami, mūsos ir ielikta programma, ar kuru mēs darbojamies, diez vai cilvēku ir iespējams pārprogrammēt, es uzskatu, ka to var tikai radītājs - Dievs.
No jebkā, kas cilvēkam nav saprotams vai ko nevar kontrolēt.
Kas ir tava labākā īpašība?
Kas ir tava sliktākā īpašība?
Mēdzu paslinkot, varbūt tā nemaz nav slikta īpašība, jo ir posmi, kad mēdzu būt pilnīgs darbaholiķis, bez laika limita.
Kas ir tava mīļākā filma?
Nezinu vai tāda ir... varbūt «Forests Gamps».
Kas ir pēdējā grāmata, kuru tu izlasīji?
Jānis Ūdris «Leitnants Rubenis, bruņinieks Roberts».
Kura ir tava mīļākā vieta Latvijā?
Cik daudz laika tu velti miegam?
Kuri ir tavi mīļākie svētki?
Ja tu varētu pavakariņot ar vienu cilvēku – dzīvu vai jau aizsaulē aizgājušu – kurš tas būtu un kāpēc?
Ar savu vectēvu, kuru nekad neesmu dzīvē saticis. Viņš diemžēl jau bija viņā saulē, kad piedzimu. Pēc tēva nostāstiem bijis kārtīgs vīrs, Latvijas patriots, dzīve bijusi raiba kā dzeņa vēders, būtu interesanti parunāt par dzīvi!
Vai tev kādreiz ir bijusi iesauka? Vari pastāstīt, kā un kāpēc tā radās?
Nē, nav bijusi, ja nu vienīgi «Janka»!
Atklāj par sevi vienu lietu, ko daudzi par tevi nezina!
Ja tu varētu dot padomu sev, kad biji jaunāks, ko tu teiktu?
Vēl joprojām varētu dot sev padomus nedarīt kļūdas dzīvē vai kaut kādas mulķības, vai turēt mēli aiz zobiem. Tomēr katram mums ir jākāpj uz tiem grābekļiem, jādabū pa pieri, jāapdedzinās. Tā ir cilvēka daba, un kļūdas veido mūsu dzīvi, bez tām mēs neattīstāmies, nekļūstam labāki, nav evolūcijas.
Ja tu uz dienu varētu kļūt par kādu citu cilvēku, kura dzīvē tu gribētu iejusties?
Pat nezinu, vai es gribētu iejusties... katram jānes sava nasta pašam. Bet, ja nebūtu izvēles, iespējams, Emīla Dārziņa dzīvē, dienā kad viņš sakomponēja «Melanholisko valsi».