Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Briežkalns: «Rīgas ritmi» ļāvuši Rīgai izcīnīt vietu pasaules džeza mūzikas kartē

LETA
Briežkalns: «Rīgas ritmi» ļāvuši Rīgai izcīnīt vietu pasaules džeza mūzikas kartē
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Festivāla mākslinieciskais direktors Māris Briežkalns piedalās festivālam "Rīgas Ritmi 2016" veltītajā preses konferencē restorānā "Kaļķu vārti"
Festivāla mākslinieciskais direktors Māris Briežkalns piedalās festivālam "Rīgas Ritmi 2016" veltītajā preses konferencē restorānā "Kaļķu vārti" Foto: Evija Trifanova/LETA

Džeza mūzikas festivāls «Rīgas ritmi» ir ļāvis Rīgai izcīnīt vietu Eiropas un pasaules džeza mūzikas kartē, preses konferencē sacīja festivāla mākslinieciskais direktors Māris Briežkalns. Viņš skaidroja, ka 16 gadus notiekošais mūzikas festivāls ir kļuvis par Latvijas vasaras koncertsezonas neatņemamu sastāvdaļu, ļaujot gan Rīgas, gan Latvijas vārdu nest pasaulē.

To lielā mērā ļauj festivāla mūziķu plejāde, kurā šogad «lielākie vārdi» ir amerikāņu dziedātāja Daiena Rīvza, kas vairākas reizes ieguvusi prestižo «Grammy» balvu, Austrālijas džeza leģenda, multiinstrumentālists Džeimss Morisons un neredzīgais mūziķis, džeza pianists Džastins Kaflins, kas Rīgā pasniegs arī meistarklases.

Briežkalns atzīmēja, ka Latīņamerikas mūzikai veltīts vakars būs 1. jūlijā, kad Kongresu namā izskanēs brazīliešu un kubiešu mūziķu izpildītā programma, kurai mūzikas namā «Daile» sekos arī Čīles mūziķes Kamilas Mezē koncerts.

Domājot par iespējami plašas auditorijas piesaisti, festivāla laikā notiks vairāki bezmaksas koncerti džeza klubā «Trompete», atpūtas namā «Egle», kā arī uz «Origo Summer Stage» skatuves pie Rīgas Centrālās stacijas, piebilda Briežkalns.

Festivāls aizsākās pirms 16 gadiem, kad Rīgas dome secināja, ka valsts galvaspilsētai nav sava džeza festivāla. Tā tobrīd bija vienīgā pilsēta Baltijā, kurai nebija sava džeza mūzikas foruma, piebilda Briežkalns, kurš ar festivāla organizatorisko darbu nodarbojas kopš festivāla sākotnes. Tomēr šāda festivāla esamība nodrošina ne tikai Rīgas kā kultūras centra atpazīstamību Baltijas jūras reģiona telpā, bet arī Eiropas un pasaules mērogā, turpināja Briežkalns. Mūziķi, kas koncertējuši Latvijā, ļāvuši Rīgai iegūt atpazīstamību pasaules mūzikas kartē, kas neapšaubāmi ir bijis saistīts arī ar to, ka Rīga ir viesmīlīga pilsēta ar labu menedžmentu.

Pēc mākslinieku nozīmīguma Rīga varētu būt vadošais festivāls Baltijas valstīs, piebilda Briežkalns.

Festivāls ļāvis attīstīties gan Latvijas Radio bigbendam, gan vairākiem solo māksliniekiem, piemēram, Intaram Busulim, Kristīnei Prauliņai, kuri pēc tam ir piedalījušies arī konkursā «Riga Jazz Stage», iegūstot neatsveramu muzikālo pieredzi, tādēļ var teikt, ka «Rīgas ritmi» ir centrs Latvijas džeza mūziķu attīstības veicināšanā, jo tikai šāda festivāla laikā Latvijas mūziķiem ir izdevība sastrādāties ar visaugstākās klases pasaules māksliniekiem, atzīmēja Briežkalns.

Briežkalns festivālā muzicēs arī pats, kopā ar vēl četriem mūziķiem izpildot programmu «Rotko džezā», kas radīta ar mērķi izveidot programmu, kas spētu ieinteresēt arī starptautisku publiku. Projekts «Rotko džezā» ir mēģinājums pasniegt ar Latviju saistāmu mākslas pasaules vārdu jaunā, neierastā interpretācijā. Programmā iekļauti desmit latviešu komponistu jaunradīti darbi, kas katrs balstās uz kāda no Marka Rotko mākslas darbiem. Šis projekts izskanējis Vašingtonā, bet nākamā gada laikā gaidāmi koncerti Londonā un Ņujorkas modernās mākslas muzejā.

Jau šogad ir aizsākts darbs pie nākamā un aiznākamā gada festivāla programmas sagatavošanas, piebilda Briežkalns, kurš atzīmēja, ka beidzamajos gados festivālam ir stabils finansējums, kas ļauj turpināt strādāt, plānojot uz priekšu festivāla programmu un laicīgi piesaistot izcilus māksliniekus.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu