Neskatoties uz to, ka grāmatas vāks veidots Eirovīzijas stilistikā, pats konkurss tekstā tiek pieminēts vien nedaudz. Dziedātāja atklāj, ka grāmatas vāka dizainu izvēlējās izdevniecība «Eksmo» un viņa nemēģināja no tā atteikties.
Pēc Samoilovas vārdiem, viņa nekad nav sapņojusi kļūt par rakstnieci, tomēr pēc neveiksmīgā brauciena uz Ukrainu, kad dziedātājai tika aizliegts iebraukt valstī, viņai tika piedāvāts publicēt autobiogrāfiju. Kā uzskata dziedātāja, grāmata lielākoties būs pieprasīta tieši sieviešu vidū.
Grāmatā dziedātāja vaļsirdīgi stāsta gan par savas bērnības labajiem brīžiem, gan sliktajiem, aprakstot negadījumu vannas istabā, pēc kura viņa nonāca komā, kā tika vienaudžu izsmieta un par slimību, kuras dēļ viņa nonāca ratiņkrēslā. Tāpat
Samoilova nekautrējas detalizēti aprakstīt savas seksa ainas
un izklāstīt pat sāpīgākos brīžus: savu puišu māšu histērijas par to, ka viņu dēli tiekas ar invalīdi, krāpšanu un strīdus ar vīru.
Grāmatā Samoilova atklāj grūtības, ar kurām nācies saskarties invaliditātes dēļ: «Nepietika ar to, ka man nebija ļauts dziedāt sabiedriskos pasākumos, kā iemeslu minot to, ka cilvēki nevēlas skatīties uz invalīdu un bojāt sev noskaņojumu, mani vēl turklāt nelaida dažādās iestādēs un pat veikalos.»