Dažas stundas pirms Nobela Fonda valdes paustās kritikas Zviedrijas karalis Karls XVI Gustavs paziņoja, ka triju Zviedrijas Akadēmijas locekļu atkāpšanās ir «dziļi nepatīkama un riskē nopietni kaitēt» šīs iestādes «svarīgajām darbībām».

Nobela Fonds pēc valdes sēdes trešdien nāca klajā ar paziņojumu, kurā atzīmēja, ka «uzticēšanās Zviedrijas Akadēmijai» ir pieredzējusi «nopietnu kaitējumu», un pieprasīja, lai akadēmija veiktu specifiskas darbības šīs uzticēšanās atjaunošanai.

Ar šīm darbībām ir jānodrošina, lai Zviedrijas Akadēmija spētu izraudzīties 2018. gada Nobela prēmijas literatūrā laureātus «uzticamā veidā», atrisinātu savus interešu konfliktus un konfidencialitātes problēmas atbilstoši Nobela noteikumiem, un informētu tiesībsargājošās iestādes par jebkādiem «iespējami noziedzīgiem aktiem».

Zviedrijas Akadēmijā ir 18 locekļi, kas visi tiek ievēlēti uz mūžu. Espmarks, Estergrens un Englunds aizgāja no tās pēc akadēmijas balsojuma, kurā netika savākts pietiekams balsu skaits akadēmijas locekles Katarīnas Frostensones izslēgšanai, kuras vīrs Žans Klods Arno tiek apsūdzēts seksuālā uzmācībā un Nobela prēmijas literatūrā laureātu vārdu noplūdināšanā.

Zviedrijas Akadēmija decembrī aizliedza Arno apmeklēt Nobela banketu pēc zviedru laikraksta «Dagens Nyheter» publicētiem 18 sieviešu apgalvojumiem, ka viņš tām seksuāli uzbrucis vai izvarojis.

Arno, kurš ir kāda Stokholmas kultūras centra vadītājs, noliedz, ka būtu veicis šādus uzbrukumus, kuri esot notikuši no 1996. līdz 2017. gadam.

«Dagens Nyheter» otrdien, atsaucoties uz Zviedrijas Akadēmijas iekšēju izmeklēšanu, apgalvoja, ka Arno kopš 1996. gada septiņas reizes noplūdinājis Nobela prēmijas literatūrā laureātu vārdus. Nav gan noskaidrots, kā viņš šos vārdus bija uzzinājis.