«Šis ir nozīmīgs brīdis Rīgas cirkam - esam ieguvuši vairākas labas vīzijas par cirka ēkas nākotni, kas ilgtermiņā ļaus atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, kā arī nodrošinās iespēju Rīgas cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai,» pauž Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre. «Esam gandarīti par lielo interesi un iesaisti konkursā - konkursa dokumentāciju izņēmušas 149 personas, plaši apmeklēta novietnes apskate, iesniegti 20 projekti, kuros visos dalībnieki ieguldījuši nozīmīgu darbu ēkas izpētē un jaunu risinājumu vīzijās.»

«Veiksmīgi noslēdzies konkurss ar daudzām labām idejām.

Godalgoto vietu ir pat vairāk, nekā iepriekš bija paredzēts. Ir četras veicināšanas balvas, divas trešās vietas un divi līdzvērtīgi augsta līmeņa projekti, kas abi ieguvuši otro vietu.

Ņemot vērā, ka projekts ir pietiekami sarežģīts un ietver daudz aspektu gan no arhitektūras, gan funkcionalitātes puses, katram no godalgotajiem darbiem nepieciešami papildu uzlabojumi, ko rosinās žūrija,» rezumēja žūrijas pārstāvis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, arhitekts Juris Dambis.

Šā gada 2. martā tika izsludināts starptautisks konkurss «Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošana un teritorijas attīstības vīzija». Tā mērķis – rast labāko risinājumu, lai Rīgas cirka ēka varētu nodrošināt, ka mums ir kvalitatīva un daudzpusīga cirka māksla un ka tā attīstās sāktajos virzienos: izrādes, izglītība, rezidences. Līdz 4. jūnijam konkursa dalībniekiem bija jāiesniedz būves plāni, kas nosaka vispārējos apjomus un to shematisku izvietojumu būvniecībai paredzētajā teritorijā.

Iesniegtos darbus (šajā posmā darbu iesniedzēji bija aizklāti un darbi tika identificēti pēc devīzēm) vairākas dienas vērtēja starptautiskā žūrija šādā sastāvā: žūrijas komisijas priekšsēdētājs – LR Kultūras ministrijas pārstāvis Jānis Dripe, žūrijas komisijas priekšsēdētāja vietniece – VSIA «Rīgas cirks» valdes locekle Ināra Kehre, žūrijas locekļi VSIA «Rīgas cirks» radošais direktors Mārtiņš Ķibers, VKPAI vadītājs, arhitekts Juris Dambis, Rīgas pilsētas arhitekta biroja pārstāve arhitekte Regīna Bula, Rīgas pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Aigars Kušķis, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Agrita Maderniece, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis arhitekts Toms Kokins, ārvalstu cirka eksperts un konsultants Johans Floks (Yohann Floch) no Francijas, ārvalstu arhitekts un pilsētplānotājs, prof. Jo Kunens (Jo Coenen) no Nīderlandes, kā arī cirka mākslinieks un pasniedzējs ar 25 gadu pieredzi, tai skaitā cirka norises vietu plānošanā – Lionels Ležēns (Lionel Lejeune) no Somijas. Žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre - arhitekte Dace Kalvāne.

Žūrijas priekšsēdētājs Jānis Dripe:

«Tas, ka pirmā vieta nav piešķirta, bet piešķirtas divas otrās un divas trešās vietas, nozīmē arī to, ka gaidāms sava veida sacensības turpinājums. Sarunu process ar godalgotajiem uzvarētājiem dos iespēju pilnveidot projektus un iegūt vēl labāku uz sabiedrības labumu vērstu rezultātu.»

Saskaņā ar nolikumu kā arī Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā iepirkuma komisija turpina darbu slēgtā sēdē, pārbaudot godalgoto dalībnieku kvalifikācijas atbilstību nolikuma prasībām. Lēmums par uzvarētāju tiks pieņemts pēc kvalifikācijas pārbaudes, līgums par būvprojekta izstrādi tiks noslēgts pēc sarunu procedūras.

Otrās vietas ieguvuši Arhitektu birojs NRJA; SIA «Trīs Arhitektūra» un SIA «Sudraba Arhitektūra» apvienība, savukārt trešās vietas ieguvēji ir SIA «Brigita Bula» un «Ventura Trindade arquitectos» apvienība; SIA «Sintija Vaivade arhitekte». Veicināšanas balvas piešķirtas apvienībai SIA «Mailītis A.I.I.M»un SIA «Sudraba Arhitektūra», apvienībai SIA «Made Arhitekti» un SIA «Gaiss Arhitekti», Adrian Phiffer, SIA «LAAGA», SIA «Ainavu projektēšanas birojs Alps», mākslinieka Kristiana Medņa, SIA «McCann Rīga», Neatkarīgie arhitekti - Helvijs Savickis, Manuel Bonell, Ilva Cīrule, Uldis Āmars, Elza Rone, SIA «Arenso» un SIA «LINIA» apvienībai.

^{Ar konkursā iesniegtajiem darbiem līdz augustam ikviens var iepazīties RTU Arhitektūras fakultātē, Ķīpsalas ielā 6, 4. stāvā.}