LaIPA «Mūzikas patēriņa indeksa» dati norāda, ka 51% aptaujas respondentu mūziku klausās katru dienu, savukārt 2015.gadā veiktajā aptaujā mūziku ikdienā klausījās vien 41% respondentu. Ja agrāk, lai dzirdētu savu iemīļoto mākslinieku, cilvēki devās uz veikalu un iegādājās albumu, tad šobrīd mūzika bez maksas un legāli pieejama arī tiešsaistē un straumēšanas servisos, informēja LaIPA komunikācijas konsultante Kristīne Rasnača.

Interesanta tendence vērojama arī datos par mūzikas ierakstu iegādi. Lai gan 60% aptaujas respondentu atzīst, ka mūzikai naudu netērē, 20% min, ka mūziku joprojām iegādājas CD un DVD formātos, 12% maksā par mūzikas tiešsaistes programmu izmantošanu, piemēram, «Spotify» un «Deezer», savukārt vēl 9% mūziku iegādājas tādās interneta vietnēs kā «doremi.lv» un «iTunes».

Interesanta tendence vērojama arī saistībā ar vinila plašu iegādi, 1% aptaujāto respondentu min, ka ierakstus iegādājušies vinila plašu formātā, bet gadu iepriekš veiktajā aptaujā šāda tendence vēl nebija vērojama.

Pētījumā iegūtie dati norāda arī uz faktu, ka mūzikas ierakstu CD vai DVD izdošana, lai gan ievērojami mazākos apjomos, bet joprojām ir aktuāla.

Tautas mūzikas pārzinātājs un biedrības «Lauska» projektu vadītājs Juris Zalāns nedēļas nogalē sarunu festivālā «Lampa» notikušā diskusijā skaidroja, ka tehnoloģiju attīstība cilvēkos ir radījusi vērtību nobīdi un labākais veids, kā atbalstīt mūziķi, ir doties uz koncertu, iegādājoties biļeti vai mūziķa albumu. Arī LaIPA «Mūzikas patēriņa indeksa» dati norāda, ka 15% respondentu gada laikā mūzikai tērē līdz 10 eiro, 11% respondentu 11-30 eiro, 10% respondentu 31-50 eiro, 2% respondentu mūzikai gada laikā tērē vairāk nekā 100 eiro, savukārt 43% respondentu norādījuši, ka mūzikai naudu netērē.

Pozitīvas tendences vērojamas arī sabiedrības paustajā viedoklī par to, vai mūziķiem pienākas atlīdzība par skaņdarbu atskaņošanu publiskās vietās - veikalos, restorānos, pasākumos - 56% aptaujas dalībnieku pilnībā vai daļēji piekrīt apgalvojumam, ka mūziķiem atlīdzība pienākas, savukārt 2015.gadā tie bija 41%. Teju 10% aptaujas dalībnieku nav pauduši viedokli, savukārt 13% respondentu šim apgalvojumam pilnībā nepiekrīt.

Mūzikas menedžmenta pārstāves Guna Zučika un Līva Pētersone uzskata, ka Latvijā mūziķiem bieži pietrūkst stratēģiskās domāšanas un plānu priekšdienām, izaugsmei. Grupai vai mūziķim jāvar atbildēt uz jautājumu, kas esi, kur vēlies nokļūt un kā to sasniegt. Lai nonāktu līdz ierakstu kompānijas līgumam, mūziķiem jāizdara liels darbs, jo kompānijas šobrīd baidās slēgt līgumus ar nevienam nezināmām grupām. Svarīgs ir sekotāju skaits un komunikācija sociālajos medijos, kā arī mūziķa vai grupas panākumi tiešsaistes straumēšanas servisos, pirms vispār sākt sarunas ar ierakstu kompāniju.