Pelnīt ar video dienasgrāmatu: Latvijas pirmais «jūtūberu» pāris

TVNET: Ja pareizi saprotu, tad savu pirmo video jūs publiskojāt pirms pusotra gada. Pastāsti, kā tu iepazinies ar Gustavu un kā nonācāt pie idejas radīt savu video blogu?

Baiba Kārkliņa: Jā, pirmo video publicējām 2016. gada vasaras beigās. Ideja bija mana un Gustavam tā patika, tad nu devāmies uz veikalu un nopirkām pavisam parastu vlog kameru, un sākām filmēt.

Ar Gustavu esam pazīstami jau no 4. klases, bijām klasesbiedri. Kopā gan sagājām tikai 10. klasē.

Pastāsti, kas jūs abus iedvesmo filmēt video? Vai Latvijā ar to var arī nopelnīt?

Pamatā mēs veidojam savu video dienasgrāmatu. Tagad, pēc vairāk nekā gada, man un Gustavam vēl joprojām patīk skatīties pirmos video un vienkārši priecāties un atcerēties to, kādi bijām, ko darījām, kādi izskatījāmies. Tas ir ļoti, ļoti interesanti.

Nenoliegšu, ka bija doma arī kādreiz ar to pelnīt, jo personīgi es sevi nevarēju iedomāties strādājam pie kāda. Latvijā ar «Youtube» var nopelnīt, ir zināmi daudzi Latvijas «jūtūberi», kas tiešām pelna naudiņu.

Arī mēs nesen esam sākuši pelnīt, bet ar to pašreiz nepietiek, lai «Youtube» būtu galvenais ienākumu avots.

Kā notiek naudas pelnīšana?

Ja godīgi, mēs paši līdz galam nesaprotam, kā tā nauda tiek pelnīta. Mēs reģistrējāmies vietnē, kas atļauj ievietot reklāmas mūsu video un caur kuru arī tiek skaitīta naudiņa. Mēs nespējam kontrolēt, cik daudz cilvēku redz šīs reklāmas. Zinām tikai to, ka vajadzīgi pēc iespējas vairāk skatījumu.

Tu sacīji, ka ar video publicēšanu vēl ir par maz, lai ar to iztiktu. Pastāsti, ar ko ikdienā nodarbojies tu un Gustavs?

Es strādāju par grāmatvedi Ziemeļeiropas uzņēmumā «Tieto», savukārt Gustavs šobrīd profesionāli spēlē basketbolu Itālijā.

Vai, sākot filmēt video, kādreiz bija ienācis prātā, ka tik īsā laikā spēsiet «savākt» teju 10 tūkstošus sekotāju? Kas ir jūsu panākumu atslēga?

Godīgi? Jā, mēs uzreiz uzlikām mērķi gada laikā savākt 10 tūkstošus. Tas gan neizdevās uzreiz, tomēr šķita reāli. Mums šķita, ka spēsim iekļūt Latvijas «Youtube» topā ar to, ka esam tādi, kādi esam, - necenšamies neko samākslot. Kā arī līdz brīdim, kad sākām publicēt video, nebija neviena latviešu «jūtūberu» pāra, kas gluži vienkārši filmētu savu ikdienu. Tāpēc, man šķiet, cilvēkiem mēs patīkam ar to, ka neko nesamākslojam un ne ar ko nelielāmies.

Mēdz teikt, ka latvieši ir skaudīga tauta. Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, ka jūsu laimi kāds varētu noskaust? Esat saņēmuši arī sliktus vai pat ļaunus komentārus?

Jā, tā ir un par to esmu aizdomājusies, bet tas noteikti nekādi neietekmē to, kā mēs veidojam mūsu video. Neuzskatu, ka mēs izrādām mūsu laimi. Protams, video ir pozitīvi, jo kāpēc pasaulei rādīt lieku negatīvismu, tā tāpat ir par daudz!

Konkrēti «Youtube» kanālā ne, varbūt ir pāris negatīvi komentāri bijuši, bet nekas īpašs. Vairāk negatīvisma ir saņemts no publicētajiem rakstiem medijos.

Runājot par komentāriem, cilvēki «Youtube» iesaka idejas nākamajiem video. Kas ir bijis dīvainākais vai smieklīgākais lūgums, ko esat saņēmuši?

Ja nemaldos, līdz šim nav ieteikts nekas dīvains vai smieklīgs. Parasti cilvēki iesaka veidot tā sauktos «challenge» jeb izaicinājuma video, bet mēs noteikti nevēlamies mūsu kanālu pozicionēt tajā virzienā.

Bildinājums, kā arī paziņojums par gaidāmo mazuli tika iemūžināts video un publiskots daudzām jo daudzām acīm - vienmēr esmu vēlējusies zināt: vai cilvēkiem, kuri aktīvi lieto sociālos tīklus, kur parāda lielu daļu no privātās dzīves, nepietrūkst sava privātā laika, ko izbaudīt divatā? Kas ir tas, kas paliek ārpus kadra?

Neuzskatu, ka mēs parādām lielu daļu no savas privātās dzīves -

būtībā cilvēki redz piecas minūtes no mūsu dienas, citreiz pat mazāk. Daudzi cilvēki medijos bija komentējuši, ka «esam slimi», «kur vēl tālāk iet» ar to, ka publiski paziņojām, ka gaidām mazuli.

Patiesībā skatītāji tik daudz ko nezina, jo ir redzējuši tikai to daļu, ko vēlamies parādīt. Tāpēc teikšu, ka nē - mums dienā atliek vēl 23 stundas un 55 minūtes, ko atlicināt viens otram.

Raugoties uz jums abiem no malas, šķiet, ka esat teju ideāls pāris. Pastāsti, kas ir grūtākais attāluma attiecībās un vai kādreiz mēdzat arī strīdēties?

Paldies, mēs arī domājam ka esam ideāls pāris! (Smejas.) Grūtākais ir nebūt blakus, nesajust otru. Kā jau zināms, cilvēkam ir svarīgi pieskārieni - tā mēs uzlādējamies, esam veseli un laimīgi. Tagad ir daudz vieglāk nekā tad, kad Gustavs dzīvoja Amerikā - tur tomēr tā distance bija tālāka, arī laika zona pavisam cita, nevarēja piezvanīt, kad gribējās, vai saņemt atbildi uz SMS, kad to patiešām vajadzēja.

Nevarētu teikt, ka strīdamies, un ko vispār var nosaukt par strīdu? Katrā ziņā

nekad nav bijis tā, ka kāds no mums aizcērt durvis, aiziet prom no mājām vai neceļ telefonu vairākas dienas.

Sadzīvē, jā, šad tad ir mazi strīdi par to, kurš traukus nomazgās vai ko Gustavs mugurā uzvilcis. (Smejas.)

Cilvēki aktīvi seko līdzi tavai grūtniecībai - vai tas palīdz vai, tieši otrādi, rada vēl lielāku stresu šajā jau tā pietiekami satraucošajā dzīves posmā?

Nezinu, kā lai atbild uz šo jautājumu... Neesmu no tām sievietēm, kas uztraucas vai klausa, ko katrs saka. Man vienmēr šķitis, ka zinu labāk, tāpēc, ja ir komentāri, kuriem nepiekrītu, - tos vienkārši ignorēju.

Vai plānojat arī saviem sekotājiem parādīt ieskatu no kāzām vai mazuļa piedzimšanas?

No mazuļa dzimšanas noteikti ne, bet no kāzām, iespējams, klasisku ieskatu, kādi jau ir redzēti «Youtube».