Juhņēviča skaidroja, ka svētku rīkotāju mērķis ir padarīt tos pieejamākus. No četriem izstrādātajiem iespējamiem biļešu izplatīšanas modeļiem, viņasprāt, optimālākais ir esošā modeļa pilnveidošana. Proti, paredzēts biļešu tirdzniecību nodrošināt gan kasēs, gan internetā. Plānots, ka

vienā iegādes reizē viens cilvēks varēs nopirkt ne vairāk kā četras biļetes uz vienu pasākumu - iepriekš šis limits bija astoņas.

Tāpat paredzēts samazināt ielūgumu skaitu, nosakot, ka to apjoms nepārsniedz 2% no kopējā biļešu skaita. Savukārt biļešu cenas nepārsniegs 65 eiro, bet minimālā cena būs 2 eiro.

Juhņēviča norādīja, ka, visticamāk, izskatītais loterijas modelis biļešu izplatīšanai netiks atbalstīts.

Kā ziņots, lai nodrošinātu Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku pieejamību, Kultūras ministrija (KM) 2018.gadā rūpēsies par sēdvietu skaita palielināšanu, samazinās ielūgumu skaitu, kā arī divas trešdaļas pasākumu plāno bez maksas pilsētvidē, iepriekš pauda KM pārstāve Lita Kokale.

Vienlaikus svētku rīkotāju darba grupa, ņemot vērā Valsts kontroles atzinumus par 2013.gada biļešu sadali un sabiedrībā izskanējušajiem viedokļiem, izstrādājusi četrus iespējamos biļešu izplatīšanas modeļus, izvērtējot to priekšrocības un vājās puses, ņemot vērā ārvalstu pieredzi uz pasākumiem, kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

Pirmais modelis ir pilnveidots un būtiski uzlabots esošais mehānisms, kas ticis izmantots vairākos iepriekšējos svētkos. Otrs - izlozes mehānisms starp visiem svētkus apmeklēt gribošiem Latvijas iedzīvotājiem, kam būtu noteiktā laikā jāreģistrējas uz iespēju laimēt biļetes. Trešais modelis ir reģionālās sadales mehānisms izlozes vai brīvās tirdzniecības veidā, kur biļetes nonāktu reģionos proporcionāli deklarēto iedzīvotāju skaitam. Ceturtais - lojalitātes mehānisms, kas būtu draudzīgs starpsvētku procesa pasākumu apmeklētājiem.

Šodien Dziesmu un deju svētku padome lems par vairākiem jautājumiem, tostarp biļešu tirdzniecības modeli.