12. jūlijā Mazajā ģildē Senās mūzikas festivālu atklās Elīna Šimkus un senās mūzikas ansamblis «Fantasia Ficta» no Šveices. Ansambļa programmās savijas dzīvespriecīgas enerģijas caurstrāvoti deju ritmi un apgarotas skaidrības apveltīti polifoniski skaņu raksti, maigas melodijas sabalsojas ar izjustām harmonijām, kas sakņojas gadsimtiem senās tradīcijās. Koncertā Mazajā ģildē skanēs itāļu un angļu baroka mūzikas pērles, tostarp tādu lielmeistaru kā Karlo Džezualdo, Klaudio Monteverdi un Hanrija Pērsela skaņdarbi.

13. jūlijā Lielajā ģildē koncertā «Vivaldi un Hendeļa operārijas» Sinfonietta Rīga satiksies ar vienu no spilgtākajām baroka mūzikas balsīm, ko īpaši iecienījuši Eiropas baroka mūzikas gardēži - Jūliju Ļežņevu. Koncertam Rīgā viņa izraudzījusies Antonio Vivaldi un Georga Frīdriha Hendeļa operu ārijas, ko papildinās Volfganga Amadeja Mocarta mūzika Sinfonietta Rīga un harismatiskā krievu vijolnieka, koncertmeistara, kontrtenora un diriģenta Dmitrija Siņkovska saspēlē.

14. jūlijā Rundāles pils Baltajā zālē pl. 13.00 muzikālais uzvedums «Laimes bērns» iepazīstinās mazos klausītājus ar pasaku par puisēnu, kas piedzimis laimes krekliņā. Kad puisēns būs izaudzis liels, tas viņu pasargās no ļaunā Ķēniņa viltībām, palīdzēs paveikt visgrūtākos uzdevumus, tiekot galā gan ar laupītājiem, gan Velnu un Velna vecmāmuļu. Pasaku izdziedās un izspēlēs baroka orķestra «Collegium Musicum Riga» solistu ansamblis Māra Kupča vadībā, koris «Collegium Choro Musici Riga», tenori Rinalds Kandalincevs un Ansis Bētiņš, kontrtenors Sergejs Jēgers, mecosoprāns Ilona Bagele, kā arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.

No pl. 11.30 pils pagalmā bērniem būs iespēja nogrimēties un piedalīties radošajās darbnīcās.

Savukārt pl. 16.00 pils Baltajā zālē koncertā «Itāļu un vācu baroka virsotnes» dzirdēsim klavesīnisti Ievu Salieti, čellisti Ilzi Gruduli un šveiciešu vijolnieci Meretu Litī. Šī unikālā trio sniegumā skanēs itāļu un vācu baroka mūzikas izmeklētākie opusi, pamazām atklājot, cik oriģinālā un smalkā veidā vācieši kamermūzikā atbrīvojušies no 17. gadsimta itāļu vijoļmākslas kanona, radot vācu baroka vijoles repertuāru.

Pl.18.00 Rundāles pils Zelta zālē senās mūzikas ansamblis «Fantasia Ficta» no Šveices atskaņos Renesanses meistardarbus. Līksmas un kaislīgas, enerģiski dzirkstošas un smagnēji lēnīgas, arī svinīgas un trakulīgi straujas – tādas ir dejas, kas caurvij šo koncertprogrammu. Gan labi zināmu, gan pavisam anonīmu renesanses autoru mūzika – spāņu, itāļu, franču un flāmu vecmeistaru darbi Rundāles pilī izskanēs gluži jaunu senās mūzikas speciālistu interpetācijā.

Pl. 20.00 Rundāles pils Balto zāli ar krāšņu baroka un klasicisma laikmeta mūziku pieskandinās klausītāju iemīļotais kontrtenors Sergejs Jēgers un baroka orķestris «Collegium Musicum Riga», mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs. Orķestris tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2017 «Par izcilu sniegumu gada garumā». Savukārt kategorijā «Gada jaunais mākslinieks» Lielajai mūzikas balvai 2017 tika nominēta Latvijā un Vācijā meistarību kaldinājusī traversflautiste Maija Kļaviņa, kuras flautas skanējums būs dzirdams šajā koncertā.

Pl. 22.00 Rundāles pils dārzā Senās mūzikas festivāla noslēgumā arī šogad skanēs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls «Gadalaiki» - viens no populārākajiem klasiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Šoreiz saspēlē ar kamerorķestri «Kremerata Baltica» to apliecinās jauneklīgas enerģijas un nobriedušas emocionalitātes piesātinātā Dmitrija Siņkovska vijolspēle. Festivāla noslēgumā klausītājus priecēs arī pasaulslavenais čellists Miša Maiskis un slavenais Krievijas kamerorķestris «Maskavas virtuozi», atskaņojot Antonio Vivaldi un Luidži Bokerīni skaņdarbus. Koncerts tapis sadarbībā ar fondu «Baltijas muzikālās sezonas».

24. Starptautisko senās mūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

_{Biļetes «Biļešu paradīzes» kasēs.}