Saulgriežu tirgū viņas stendā varēs iegādāties gan puišiem, gan meitām domātas lietas – veselīgas un skaistas, gan uzklausīt vērtīgus padomus. «Mēs tā īsti laucinieciskā, «jāņiskā» garā! Visi šie apģērbi ir darināti ar rokām, turklāt vienmēr cilvēkiem mācu, kā pareizi apieties ar liniem – tas nav jāsapresē! Man patīk teikt, ka lins ir kā sieviete – jo to vairāk samīļo, jo lins vairāk dod pretī. Tā arī ir: jo to vairāk pa rokām glauda un mīlē, jo lins paliek labāks, skaistāks, piekļāvīgāks.»

Tādēļ Baiba Vaivare ir pilnīgi pārliecināta, ka šāds pasākums kā «Pasaules saulgriežu festivāls» ir īstā vieta, kur cilvēkiem stāstīt par dabīgo – par liniem, par zāļu tējām.

«Tā ir vieta, kur satikties. Un pieņemu, ka uz turieni dodas tādi cilvēki, kas vismaz grib par to uzzināt, kas ir atvērti šādām lietām.»

To stāstot, Baiba izrāda savus pārējos darinājumus – arī kleitas, ko var vilkt, ejot pļavā lasīt jāņuzāles: «Īsta pļavas kleita! Lai gan nu jau šajās kleitās meitenes staigā ne tikai pa pļavu. To varēja redzēt arī iepriekšējos Dziesmu svētkos, un es jau pamazām gatavojos nākamajiem.» Viņasprāt, svarīgi cilvēkiem stāstīt, kā linu uzturēt, kā valkāt: «Ja ir ko parādīt, sanāk tāda neuzbāzīga mācīšana.»

Taujāta, vai latviešu interese par linu apģērbu un zāļu tēju dzeršanu palielinās, Baiba Vaivare teic: «Es saku, ka ir tāda «linistu» kopa. Tā vairojas un aug. Ir cilvēki, kuri vēlas būt tuvāk dabai, un arī Jānim ir ļaudis, kas vaicā, vai, piemēram, pirms kāzām var aizbraukt pie viņa uz pļavu, jo dēls stāsta par visām nezālītēm un zālītēm, kuras var izmantot.» Protams, cilvēki esot ļoti dažādi, taču Baiba ir pārliecināta par to, ko raksta uz mazajām zīmītēm pie saviem linu darinājumiem –

«Lins padara stipru! Jo mugurā vairāk sintētikas, jo vairāk velk uz kašķi...»

Viņas novērojumi liecinot, ka tā ir simtprocentīga patiesība un ka tie, kas dod priekšroku sintētikas valkāšanai, viņas darbiem iet garām. Vai dāmas kādreiz Baibai mēdz lūgt padomu, kā linu kleitas pareizi piegriežamas un šujamas? «Ar piegriešanu ir tā: man laikam tas ir gēnos – ļoti attāla mana vecmāmiņas mammas māsa bija izcila šuvēja; apmēram tajos laikos, kad būvēja šo māju – tātad pirms vairāk nekā simts gadiem. Un viņas piegriešanas stils bija tāds: uzlika audumu uz auguma, vajadzīgajās vietās ieplēsa un šuva, nemērot un nezīmējot piegrieztnes. Patiesībā es arī daru tāpat, redzu – ā, tas ir tā, zinu pamatvērtības un griežu. Tā arī stāstu interesentēm.» Starp citu, arī puišiem esot parādījusies interese par linu krekliem, un viņiem ļoti patīkot «elpojošie» krekli, kas tapuši no rupjiem diegiem: «Nespēju vien tos piedarināt!».

Tuvojoties saulgriežu laikam, Baiba labprāt iesaka cilvēkiem dzert «Zālīšu» jeb «Pirts tēju»; esot arī dažādas dēla audzētās īpašās puišu un meiteņu tējas, taču tās šovasar būs pieejamas nedaudz vēlāk, jo – būtībā ap Jāņiem jau spēka pietiekot tāpat. «Ir visādas labās lietas: lazdu tēja, kas būtu lietojama katram. Jānis zinātu pastāstīt, kā šī tēja tīra asinsvadus un ka ik pa laikam tā būtu jāiedzer katram. Tāpēc arī saulgriežu tirgū to stāstīsim un rādīsim, tāpat kā darījām pasākumā «Satiec savu meistaru!» Berga bazārā.» Vai īpaša tēja paredzēta arī tiem, kas saulgriežos pošas meklēt papardes ziedu? «Tiem jādzer «Vīra spēks»,» smejas Baiba, piebilstot, – šīs tējas sastāvdaļas vēl pagaidām tikai aug.

Viņasprāt, tas ir mīts, ka visas zāļu tējas jāsavāc līdz Jāņiem. «Tā nav! Jo ļoti daudz kas ir gatavs tikai rudenī, lai gan šogad viss zied divas nedēļas ātrāk nekā parasti.

Tiesa, kā Baiba stāsta, tam gan ir divas puses, jo šogad «Ragārēm» pārgāja pāri divas stihijas – ziemā izsala pat piparmētras, tādēļ visu lauku nācās pilnībā atjaunot, savukārt pēc tam uznāca drausmīga lietusgāze, kas visu kalnu noskaloja nost. Tāpēc viss šobrīd tiek atjaunots.»

Tādēļ Baiba teic, ka «Rīgas saulgriežu gadatirgū» ar prieku gaidīs ikvienu: «Tā ir iespēja aiziet prom no lielās dzeršanas un domāt par vērtībām, par latvisko dzīvesziņu, par to, pie kā mums vajadzētu atgriezties. Jo patiesībā – visam, ko latvietis dara, ir jābūt skaistam. Un nevis vienkārši skaistam, bet ļoti praktiskam un tajā pašā laikā – skaistam. Jo skaists ir tikai, ja ir praktisks, un otrādi. Tādi mēs esam kopš gadsimtiem,» rezumē māksliniece.

riga2014.org