«Austrāļi izsūtījumā Eiropā» jeb Ārons Kaplss (Aaron Cupples) un Bendžamins Grīns (Benjamin Green) veido prāta skaņuceliņu labākajai ballītei uz Zemes. «Civil Civic» ir skaņu celiņu grupa, kura nesacer pavadījumu filmām, bet cilvēku ikdienas pieredzēm.

Bens savu trešo desmitgadi Melburnā pavadīja ar vienu kāju pagrīdes rokmūzikā, ar otru – trokšņu un improvizētās mūzikas scēnā, bet ar iedomāto trešo kāju hihopā un elektroniskajā mūzikā. Viņa dub grupa tolaik devās turnejās ar «Fugazi» un spēlēja koncertus pirms «White Stripes» un «Queens of the Stone Age». Kādā no koncertiem viņu pamanīja Ārons. Laikā, kad Bens nopietni apsvēris mest mieru muzicēšanai un sākt darbu uzziņu dienestā, šī satikšanās uzskatāma par izšķirošu.

Jau kopš 2009. gada, bruņotiem ar ģitāru un basu, Āronam un Benam koncertos pievienojas trešais grupas dalībnieks. Tiesa, nedzīvs. Apdauzīta, dzeltena transporta kaste, kurā ierīkotas disko gaismas. Viņas vārds ir Kaste un koncertos tās vieta ir skatuvei pa vidu.

«Apzinos, ka tas ir vismaz spokaini, cik ļoti mēs Kasti personalizējam,» stāsta Ārons. «Ja godīgi, mēs to saukājam par Kastīti un kādam pat varētu likties, ka mēs vakaros tai uz lieveņa izliekam bļodiņu ar pienu.»

Kā visas varenas grupas, «Civil Civic» sāka ar manifestu, ar patvaļīgi pieņemtiem noteikumiem, kuriem turpmāk sekot ik dienas. Pirmais no tiem ir «Nekādu vokālu!», un mūziķi to skaidro: «Laikā, kad dziedātājiem paliek arvien mazāk, ko teikt, mēs neredzam vajadzību skaidrot savu dziesmu nozīmes.» Un bez vārdiem savos instrumentālajos skaņu celiņos ikdienai mūziķi izstāsta ko, piemēram, šādu:

«Pēc pārspīlēti hedoniskas nakts tu pamosties vēlā pēcpusdienā, tavi mati ir izpūruši, tu smirdi pēc atkritumu spaiņa. Brokastīs tev ir iepriekšējā naktī aizkosts falafels. Tu esi dirsā gaisīgs, enerģijas pārpilns un asprātīgs. Tev ir pilnīgi pajāt, ko citi par tevi domā.»

Stokholmā dzimusī komponiste un skaņu māksliniece Elena Arkbro (Ellen Arkbro) savā daiļradē pamatā izmanto no dabīgās skaņurindas atvasinātus intervālus un no tiem būvētus akordus. Tajā atrodamas ilgspēlējošas kompozīcijas gan ansambļiem, gan izpildījumam ar elektroniskiem palīglīdzekļiem instalācijās un koncertos. Kā vienās tā otrās māksliniece rod pielietojumu gan tradicionālajiem akustiskajiem instrumentiem, gan sintezējot skaņas digitālos algoritmus.

Viņa pati savu mūziku sauc par «ļoti lēnu, nonivelētu blūzu». Ne tikai nesen klajā nākušais albums «For Organ & Brass» jeb divi skaņdarbi 400 gadus vecām ērģelēm Sv. Stefana baznīcā Vācijas pilsētā Tangermindē un pūšamajiem instrumentiem, bet arī savulaik 26 dienas ilgušais Stokholmas koncertzālē atskaņotais jaundarbs pilnībā attaisno Arkbro teikto par pašas daiļradi.

Albumā «For Organ & Brass» šur un tur esot jūtams «bēru noskaņojums, kas nedaudz atgādina militārajiem godiem raksturīgos skaņdarbus pūšaminstrumentiem minimālistu interpretācijā ar klusinātāju». Tā rakstīts žurnāla «Wire» recenzijā. «Vai Rīza Čethema (Rhys Chatham) «Brass Trio», izpildītu trankvilizatoru ietekmē klusā kapelā,» asprātīga cenšas būt šajā pašā žurnālā rakstošā Klēra Soersa (Claire Sawers).

Darbu ērģelēm un pūšaminstrumentiem jau šobrīd medijs «Pitchfork» atzīst starp šogad nepelnīti maz uzmanības saņēmušiem, jo šī mūzika ir «ēteriska un skaista, tāda, kuru katrs klausītājs pats savā prātā var veidot pēc saviem ieskatiem – kā veroties mākoņos saskatīt tajos trusīšus, dinozaurus, tankus, kuģis».

Vijolniece Džesika Mosa (Jessica Moss) ir neatņemama Monreālas pagrīdes un neatkarīgās mūzikas sastāvdaļa, viens no «Constellation Records» ģimenes locekļiem. Latvijas klausītāji viņu atpazīs kā ansambļa «Thee Silver Mt. Zion Memorial Orchestra» dalībnieci un, iespējams, atcerēsies kopā ar grupu koncertējam Rīgā 2008. gada rudenī. Viņa bijusi arī viena no kolektīva «Black Ox Orkestar» dibinātājām, ilgstoši sadarbojusies ar 2015. gada «Zemlikas» viešņu Karlu Bozuliku (Carla Bozulich) un allaž pavadījusi nu jau citā saulē muzicējošo Viku Česnatu (Vic Chesnutt).

Džesika joprojām ar prieku un aizrautību atbild uz citu mūziķu aicinājumiem piedalīties ierakstu sesijās vai koncertturnejās. Viņas vijole dzirdama gan grupas «Big Brave» pēdējos un gaidāmajā ierakstā, gan itāļu trio «Zu» episkajā albumā «Jhator». Savos solo uznācienos uz skatuves Džesika muzikālo priekšnesumu apvieno ar stāstniecību, tādējādi izvairoties no ierastas koncerta performances un piešķirot tai citu, krietni emocionālāku, sirsnīgāku virstoni.

Maija sākumā klajā nāca Džesikas Mosas debijas albums «Pools of Light», kuru augstu novērtējuši gan klausītāji, gan par mūziku rakstošie profesionāļi.

«Izmisumā iedzenoša, bet katartiska pieredze… Ambiciozi, atklāti un dinamiski. Iepriekš ilgstoši saņēmušiem Džesika muzikālās dāvanas ar dažādu sadarbības projektu starpniecību, klausītājiem noteikti ir jāizmanto šī iespēja dzirdēt viņas solo,» rakstījis medijs «Exclaim», albumu novērtējot ar 8 ballēm no 10.

«Tomutonttu» ir radījums, kas pieskata un rūpējas par putekļiem. Tā savu skatuves vārda izcelsmi skaidro Tamperes pilsētā Somijā dzīvojošais multimediju mākslinieks Jans Anderžens (Jan Anderzén). Bez eksperimentiem ar skaņu mūzikā, Jans ir pazīstams arī kā dažādās tehnikās strādājošs mākslinieks. Visticamāk, pateicoties šai otrai viņa radošās personības šķautnei, uz jaunu «Tomutonttu» albumu, kas beidzot iznācā šī gada martā, bija jāgaida seši gadi. Līdzīgi kā vizuālajā mākslā, kur savos radošajos meklējumos smalki izplānotu un definētu elementu slāņus viņš ik pa brīdim aptraipa ar gadījumu un neparedzamību, arī mūzikā Jans klejo pa dūmakaino robežjoslu starp mežonīgo un pieradināto.

Pēdējos 20 gadus Jans ir bijis galvenais kolektīva «Kemialliset Ystävät» dzinējspēks, taču, kopš pēdējā albuma «Kevätjuhla» klajā nākšanas pavasarī, viņš arvien biežāk ļauj savam «putekļu monstram» būt dzirdamam. Jans ceļo aktīvi koncertējot un sniedzot lekcijas un vadot radošās darbnīcas.

Albuma materiāls radies kā skaņas pavadījums tāda paša nosaukuma mākslas instalācijai jeb «Pavasara svinībām», aptuveni latviskojot.

«Mēģinot rast saikni starp skaņu, zemi un matēriju, instalācija tapa kā albuma klausīšanās stacija. Skaņa skaļruņos nokļuva pa vadiem, kas kā asni spraucās ārā no dubļiem un virs tiem auga piparmētrveidīgs augs,» oficiālā paziņojumā it kā stāsta pats Jans Anderžens.

_{Biļetes uz septīto mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivālu «Zemlika» 20. un 21. oktobrī Durbē nopērkamas elektronisko biļešu tirdzniecības vietnē internetā – Bezrindas.lv. To cena šobrīd – 26.00 EUR. Festivālam tuvojoties, biļtes kļūs dārgākas. Pārdošanā ierobežots skaits biļešu.}