Pirms 20 gadiem šos jautājumus Devidam Bovijam uzdeva žurnāls «Vanity Fair», tagad uz tiem atbild Renārs Kaupers

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Pirms 20 gadiem šos jautājumus Devidam Bovijam uzdeva žurnāls «Vanity Fair», tagad uz tiem atbild Renārs Kaupers.

Tavs priekšstats par pilnīgu laimes brīdi.

Kaut kas ļoti mājīgs. Vienkāršs. Pamatelements. Par to pašu māla krūzi, kas kūp, ģimene, draugi, laba sajūta - kaut kas ir padarīts. Spīd saule. .. Kaimiņš nāk ar Ginesu (smejas).

Tavuprāt, tava galvenā rakstura iezīme.

Es ceru, man ir tāda sajūta, ka esmu diezgan labestīgs. (Pauze.) Es tā ceru. Es nezinu, tas ir jājautā draugiem - tad mēs dzirdētu īsto.

Ko tu uzskati par savu lielāko sasniegumu?

Pēdējā sacerētā dziesma, protams. Un šo es sacerēju… Mans dēls uzrakstīja tekstu, mans jaunākais dēls Ārons. Tā ir Babelight dziesma. Babelight ir tādi nelieli rotējoši kaujinieki, kur aiz katra ir simbols - pūķis vai čūska, vai kas cits. Un tātad Ārons saka: «Pirmais pants varētu būt tāds. Šis ir stāsts par bezbailīgiem sāncenšiem, kuri seko savam sapnim, neaizmirstamā ceļojumā līdz pat pašai virsotnei.» Un tālāk jau seko Babelight uzskaitījums. Un viņam bija arī uzstādījums, ka dziesmai jābūt ļoti līdzīgai dziesmai Rudens. Nu, tad es faktiski uz tiem pašiem akordiem arī liku, un es teikšu - tas ir sasniegums.

Vēsturisks tēls, kam tu gribētu līdzināties?

Vairāki. Viens no tiem uz mana krekla - Gandijs. Tā var būt arī Māte Terēze. Cilvēki, kas… kā Imants Ziedonis teica - laiki nav svarīgi, svarīgs ir cilvēks. Un apjaušot cilvēcīgumu pāri nacionālajam, pāri politiskajam, pāri reliģiskajam, tā man liekas milzīga vērtība. Šie cilvēki rāda, un īpaši māte Terēze, protams, brīnišķīgu piemēru… Albāniete dodas uz Indiju palīdzēt cilvēkiem, kuri ir visskumjākajā cilvēciskajā stāvoklī.

Kas ir labs cilvēks?

Labs cilvēks, manuprāt, ir godīgs cilvēks. Jo viņš dzīvo pilnīgā saskaņā ar to, kā viņš jūtas. Es savā ziņā apbrīnoju šos labos, godīgos cilvēkus. Jo es esmu liels izdabātājs. Man patīk patikt. Es bieži varu pieskaņoties sarunu biedra tēmai, es pat varu pieņemt viņa runas stilu un pat mazliet pazaudēt sevi uz to brītiņu. Bet kopumā man ļoti patīk šie savpatīgie cilvēki. Viņš tāds ir izaudzis un viņš tāds ir, un es to tikai apbrīnoju.

Ātrie jautājumi, pielāgoti vietējam saturam. Saullēkts vai saulriets.

Saulriets.

Vanna vai duša.

Duša.

Saule vai mēness.

Saule (intervijas turpinājumā nomainīs uz mēnesi, jo saulē ilgi nevar uzturēties, bet mēnesgaismā var - un neveidojas iedegums).

Pūlis vai vientulība.

Vientulība.

Roks vai pops.

O, vecais labais… Lai iet kopā. Poproks.

Dzemdību nams vai pirtiņa.

Moderna pirtiņa. Es teiktu, abi labi, Ka tik nāk pasaulē priecīgs un spirgts.

Trilleris vai romantika.

Romantika.

Gaļas vai kāpostu pīrādziņš.

Kāpostu pīrādziņš.

Zēns ar skārda bungām vai Veronika.

Zēns ar skārda bungām.

Šo var papildināt…

Šis Veronikas simbols ir brīnišķīgs Prāta Vētras vēsturē. Viens no mūsu lecīgākajiem izgājieniem, par kuru es līdz galam nezinu, vai tas sadzīvo ar mūsu īsteno būtību. Tas bija tāds laiks. Tas bija lustīgs laiks. Un Veronika, šodien atskatoties, es to redzu kā ļoti interesantu demo ierakstu, no kura varbūt varētu uztaisīt kādu dziesmu. Bet redz, cik interesanti, ka daudziem cilvēkiem tas ir Prāta Vētras iemīļotākais albums, un viņi vēl joprojām uzskata, ka mēs neko labāku arī neesam radījuši. Bet es izvēlos Zēnu, kas sit skārda bungas.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu