Tas bija pirms sešdesmit gadiem, 1957. gadā, kad Makss Metjūzs Bella Laboratorijās izveidoja pirmo skaņas sintēzes programmu Music I, kura tālāk tika attīstīta un izplatīta 1963. gadā kā Music IV. Šo programmu varēja darbināt tikai bagātas institūcijas uz īpašiem lieldatoriem, mūzikas radīšana tajā laikā bija lēna un sarežģīta. 1967. gadā Džona Čovninga radītā frekvenču modulācijas sintēze bija datoru kalkulācijai ātrāka, tai bija tikai daži, bet uztverei nozīmīgi kontroles parametri un laikā variēts skaņas spektrs. Tas viss drīz noveda pie datora kā skaņas sintēzes instrumenta plašāka pielietojuma. Vēlāk, 1983. gadā, Yamaha izmantojot Čovninga tehnoloģiju un Stenfordas universitātes licenci, radīja slaveno, populārajā mūzikā plaši pielietoto DX7 sintezatoru. Personālo datoru un MIDI attīstība astoņdesmito gadu sākumā deva iespēju daudz plašāk pielietot datorus mūzikas radīšanai.

Džona Čovninga lekcijā būs iespēja iepazīties ar materiāliem par FM sintēzes attīstību sākot no pirmajiem eksperimentiem pirms 50 gadiem līdz tās uzplaukumam septiņdesmitajos, kā arī Čovninga skaņdarba Voices MaxMSP programmu demonstrācijas.

Čovninga koncertā izskanēs par elektroniskās mūzikas klasiku kļuvušos skaņdarbus Stria, Turenas, Phoné, kā arī relatīvi nesen tapušo Voices, kuru atskaņojumā piedalīsies koloratūrsoprāns Morīna Čovninga.

Džona Čovninga lekciju un koncertu organizē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju.

_{Ieeja abos pasākumos bez maksas.}