Augsti novērtēta arī kampaņa un zīmols #iamintrovert – pasniedzot to kopā ar britu humoru, angliski lasošais lasītājs bija labi uztvēris un novērtējis. To apliecina arī fakts, ka pasākumi un intervijas, kurās piedalījās Latvijas pārstāvji, bija pārpildīti.
«Līdzās tam, ka centāmies pārdot literatūru kā saturu, otrs virziens bija arī pārdot izdevniecības un poligrāfijas kvalitāti un izcilību. Šobrīd šīm nozarēm plaši tirgi ir pavērušies, turklāt šis ir uzskatāms piemērs, kā kultūras saturs iet rokrokā ar industriju,» stāsta Dace Melbārde.
Kultūras ministrija gada sākumā prezentēja pētījuma datus par bērnu un jauniešu medijpratību, kas demonstrēja tendenci, ka jaunā paaudze vairs nepatērē tradicionālos medijus, tā vietā daudz laika pavada dažādos sociālos portālos, kuros atrodama kā uzticama un droša informācija, tā arī gaužām pretēja. Kā risinājumu ministre min medijpratību vai pat plašāk raugoties – kritisko domāšanu. Tā kā bērni mūsdienās jau pirms skolas gaitu sākšanas bieži lieto dažādas ierīces, tad ministrijas uzstādījums ir investēt izglītošanas procesā – pat jau pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat jau šobrīd notiek darbs ar skolotājiem, organizējot dažādas apmācības, lai viņi spētu ar bērniem par šiem jautājumiem runāt līdzvērtīgi. Kultūras ministrija arī strādā pie audiovizuālā rīka izstādes, ko varētu izmantot medijpratības uzlabošanai dažādu vecuma posmu bērniem un jauniešiem.
Vaicājot, kādus risinājumus vajadzētu ieviest, lai cīnītos ar Krievijas medijos pausto propagandu, Dace Melbārde skaidro, ka vispirms jāapzinās, ka mediju patēriņš lielā mērā ir cilvēka tradīcijas. «Nevarētu teikt, ka man ir ilūzija, ka spēsim mainīt cilvēku ieradumus. Īpaši vecākajai paaudzei kanāla izvēle ir gadiem ilgi nostabilizējies ticības jautājums,» skaidro ministre. Tai pašā laikā viņa uzskata, ka būtiskākais ir stiprināt vietējos medijus, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki, jo vietējiem un reģionālajiem medijiem vēl ir potenciāls konkurēt ar Kremļa finansētiem medijiem, jo to priekšrocība ir piedāvāt informāciju, kas skar iedzīvotājus personīgi, proti, stāsti par notikumiem viņu pilsētās, novados, par vietējiem ļaudīm. Tāpat ministrijas nostāja ir par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, taču šobrīd tas esot budžeta jautājums.