Lapmežciema pagastā Goda sēta būs atrodama Ragaciema sedumā jeb kādreizējā zvejas laivu piestātnē un zvejnieku pulcēšanās vietā. Tur pulksten 12.00 notiks projekta «Kino pieturvietas Lapmežciemā» prezentācija. Tajā ikvienam būs iespējams savā īpašumā iegūt speciālu karti, ar kuras palīdzību varēs dabā atrast vairāku labi zināmu latviešu spēlfilmu uzņemšanas vietas piejūras posmā no Ragaciema līdz Bigauņciemam.

Vēlāk Lapmežciema tautas namā, Liepu ielā 2, notiks attiecīgi kino seansi. Pulksten 15.00 tiks demonstrēta pasaku filma «Sprīdītis», bet pulksten 17.00 – drāma «Zvejnieka dēls», piedaloties tās režisora Vara Krūmiņa dēlam Mārtiņam Krūmiņam un kino speciālistei Ievai Pitrukai. Turpat tautas nama Mazajā zālē būs iespējams apskatīt arī izstādi «Varis Krūmiņš. Kino. Dzīve.».

Lielākais Goda notikums 14. aprīlī Lapmežciema pagastā sāksies pulksten 19.50 pie Dižliepas (GPS koordinātas: 56.995181, 23.521673), kur būs iespēja būt lieciniekam nakts kāzām pēc vietējo tradīciju motīviem. Piejūras lodzinieku paražas paģēr, ka kāzu norisē ikviens drīkst ielūkoties pa logu, tādējādi godinot jauno pāri. Ja lodzinieki netiek raidīti prom, tad jaunajam pārim gaidāma ilga un saticīga kopdzīve. Tādēļ gan vietējie, gan viesi aicināti vēlēt jaunajam pārim – Lapmežciema sabiedriskās un kultūras dzīves aktīvistiem Ritai un Reinim – laimi un saticību un pulksten 20.00 pavadīt to vedību ceļā no Dižliepas līdz Dižozolam iepretim tautas namam, kur pulksten 21.00 notiks laulību ceremonija. Uzreiz pēc tās varēs baudīt tematisku «Latvijas Goda apļa» gaismas uzvedumu «Sader liepa ar ozolu», ko veidojis gaismu mākslinieks Gatis Lagzdiņš un uzveduma laikā stilizētos logos topoša mīlestības zīmējuma autors Andris Millers.

Smārdes pagastā «Latvijas Goda aplis» sāksies pulksten 16.00 Milzkalnē, Šlokenbekas muižā, kur tās Lielajā zālē būs skatāma Smārdes pagasta teātra studijas «Kāre» muzikāla teātra izrāde visai ģimenei «Mūsu Pifiņš». Atšķirībā no pārējiem šīs nedēļas nogales «Latvijas Goda apļa» pasākumiem, šajā par ieeju būs jāmaksā. Ieejas maksa – EUR 3. Goda viesi un pasākuma saimnieki būs Latvijā iemīļoti aktieri Laila un Jānis Kirmuškas, kuri spēlējuši dažādas lomas arī izrādēs par sunīti Pifu.

Pulksten 19.00 turpat muižas Mazajā zālē tiks atklāta Engures novada mākslinieku gleznu izstāde «Latvija – manas mājas», kā arī vienlaikus sāksies «Latvijas Goda apļa» gaismas spēles muižas pagalmā, kas būs apskatāmas visas nakts garumā.

Engures pagastā 14. aprīlī «Latvijas Goda aplis» startēs pulksten 13.00 salondarbnīcā «Grašu māja», kas atrodas Apšuciema «Pārslās» (GPS koordinātas: 57.058903, 23.311776). Tur notiks cepļa atvēršana. No tā tiks celti laukā nupat tapuši podi un ikviens tiks cienāts ar karstu zupu.

Pulksten 16.00 Engures kultūras namā, Jūras ielā 85, notiks piekrastes deju soļa apgūšana kopā ar folkloras kopu «Rija», bet pulksten 17.00 turpat notiks tautas deju kolektīva «Jadals» piecu gadu jubilejas koncerts «Pieci soļi – pieci oļi lībiešu krastā».

15. aprīlī tiks dots starts «Latvijas Goda apļa» skrējienam, kas sāksies pulksten 12.00 Klapkalnciemā, kempingā «Ronīši». Reģistrācija notiks no pulksten 11.00. Pievienoties skrējienam būs iespējams arī pulksten 12.25 pie Apšuciema skolas (reģistrācija arī no pulksten 11.00), pulksten 13.05 Plieņciema parkā (reģistrācija no pulksten 11.30), pulksten 13.55 pie hosteļa «Pludmalis» Ķesterciemā (reģistrācija no pulksten 13.00) un pulksten 14.30 Ķesterciema stāvlaukumā/kempingā uz vecā ceļa (reģistrācija no pulksten 13.15). 18 kilometrus garā skrējiena finišs paredzēts pulksten 15.10 pie Engures kultūras nama. Pulksten 15.20 pie tā notiks notiks Engures pagasta simbola – priedes – stādīšana, bet pulksten 16.00 kultūras namā tiks demonstrēta vēsturiskā spēlfilma «Nameja gredzens». Pēc kinoseansa notiks tikšanās ar filmas radošo komandu.

Pasākumu rīko biedrība «Staro 100» sadarbībā ar Engures novada pašvaldību. Plašāka informācija atrodama festivāla «Latvijas Goda aplis» mājas lapā godaaplis.lv. Nākamais pasākums notiks 21. aprīlī Inčukalna novadā.

_{Festivāls «Latvijas Goda aplis» ir viens no Latvijas valsts simtgades projektiem, kas kopš pērnā gada novembra godina dažādus Latvijas novadus un to ievērojamās personības, katru nedēļu ciemojoties kādā no daudzajām skaistajām un stāstiem bagātajām valsts vietām un aicinot pievienoties ikvienu interesentu un pašmāju kultūras cienītāju. Festivāls turpināsies līdz pat šā gada novembrim, kulminējot gaismas festivālā «Staro Rīga». Attiecīgi arī «Latvijas Goda apļa» pieturvietās tiek ieskicētas gaismu festivāla vizualizācijas, radot vēl emocionāli pacilājošāku noskaņu. Festivālu «Latvijas Goda aplis» rīko biedrība «Staro 100» sadarbībā ar novadu pašvaldībām, kultūras centriem un namiem, nevalstiskām organizācijām, novadu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas valsts simtgades biroju.}