Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Festivālā «Latvijas Jaunās mūzikas dienas» veltījums Tālivaldim Deksnim

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: publicitātes

Festivālā «Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2018» aizvadīti jau seši instrumentālās kamermūzikas koncerti, tostarp pirmatskaņoti 14 mūsdienu latviešu komponistu jaundarbi, bet latviešu mūzikas svētku izskaņā klausāms veltījums latviešu ērģeļmūzikai un tās spilgtākajam, nupat mūžībai iemigušajam Tālivaldim Deksnim, informē Jana Janišauska, festivāla «Latvijas Jaunās mūzikas dienas» producente.

10. aprīlī Latvijas Universitātes Lielajā aulā plkst. 19 koncertā «Jaunās skaņās» skanēs pēdējos 30 gados rakstītā latviešu komponistu mūzika. Šī koncerta programmu sastādījis Tālivaldis Deksnis, bet koncertā tā izskanēs viņa studenta Aigara Reiņa sniegumā, veltot to sava profesora piemiņai. Pats izpildītājmākslinieks par programmu saka, ka tajā atspoguļota dažāda stilistika un dažādi komponistu rokraksti. Programmā iekļauta Romualda Jermaka «Aglona» un «Poēma», Ligitas Sneibes skaņdarbs «Ērikam», kas ir veltījums pāragri mūžībā aizgājušam ērģelniekam. Solokoncerta programmu kuplina arī Pētera Vaska apjomīgais ērģeļkoncerts «Cantus ad pacem», kuru Tālivaldis Deksnis regulāri atskaņojis savos koncertos un ierakstījis arī Pētera Vaska mūzikas albumā. Līdzās tiem skanēs arī Maijas Einfeldes, Andreja Selicka, Aivara Kalēja un Uģa Prauliņa skaņdarbi ērģelēm.

«Tālivaldis Deksnis ilgus gadus ir bijis Latvijas Universitātes ērģelnieks un ērģeļu meistars. Aulas ērģeļu restaurācija bijis pēdējais un reizē arī apjomīgākais profesora devums ērģeļu apkopē. Šis ir viens no pēdējiem starpkaru perioda Latvijā iebūvētajiem instrumentiem, ko veikusi «Walker» firma. Vairāk kā 60 reģistru un dažādas palīgierīces ierindoja šīs ērģeles savulaik modernāko un apjomīgāko Latvijas ērģeļu lokā,» par Lielās aulas instrumentu stāsta Aigars Reinis.

Tās ir trešās lielākās ērģeles Latvijā aiz Rīgas Doma un Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles instrumentiem. Lai gan Latvijas Universitātes ērģeļu restaurācija ir noslēgusies, apjomīgu solokoncertu šis instruments vēl nav piedzīvojis.

Turpinot festivāla «Latvijas Jaunās mūzikas dienas» radošo atklājumu virkni, šajā koncertā latviešu ērģeļmūzika skanēs jaunās krāsās un tembrālās saskaņās, kas iespējamas uz Lielās Aulas instrumenta.

Ieeja koncertā bez maksas.

Nepalaid garām!

Uz augšu