Viņa skaidroja, ka šogad biennāles rīkotāji lēmuši tematiski pievērsties pašizpratnes jautājumiem - kas ir indivīdi un kas tie izvēlas būt laikā, kad sociālā, politiskā un kultūras dinamika piedāvā arvien jaunas pārtapšanas iespējas.

Detalizēta programma šeit:

www.rpbiennial.com

«Izvēlētais biennāles nosaukums «I Like Your Face», izmantojot sejas metaforu, izceļ komplicētos identitāšu un nozīmju veidošanas procesus. Seja ir gan maska vai loma, ko mēs ikdienā uzņemamies, gan attēls, ko ieraugām, skatoties uz otru,» biennāles vadmotīvu aprakstīja Valtiņa.

Pasākuma centrālais būs kuratores Ingas Brūveres starptautiskā izstāde «Ekrāna ēra I: Pašportrets», kas sadarbībā ar Rīgas pilsētas Kultūras iestāžu apvienību būs skatāma izstāžu zālē «Rīgas mākslas telpa». Tajā tiks aplūkoti cilvēciskās identitātes aspektus - ķermeņa, dzimuma, sociālo, vēsturisko, kas veidojas mūsdienu tehnoloģiju ietekmē.

Izstādē piedalīsies divpadsmit autori no desmit valstīm - Keita Kūpere (Lielbritānija), Aneta Gžešikovska (Polija), Antuāns Katala (Francija, ASV), Pols Peipers (Lietuva), Līga Spunde (Latvija) u.c. Tās laikā notiks arī izglītības programma, kas sastāvēs no simpozija, diskusijas, lekcijas un radošās darbnīcas. Izstāžu zāles «Intro» zālē būs apskatāmi Rīgas Fotogrāfijas biennāles balvas «Meklējam jauno fotogrāfijā!» finālistu - Latvijas mākslinieču Diānas Tamanes un Kristīnes Madjares, kā arī Igaunijas fotogrāfa Tāvi Suisala darbi.

Diskusiju par «maģiskajām identitātēm» aktualizēs kuratores Šeldas Puķītes veidotās izstādes - «Šodien esmu nāriņa. Rīt es būšu vienradzis» galerijā «Museum LV» un pilsētvides projekts «Es vēlos tevi!», kura laikā latviešu fotogrāfs Reinis Hofmanis sadarbībā ar igauņu mākslinieku, dizaineri un teorētiķi Margusu Tammu realizēs fotoprojektu rekrutēšanas plakātu imitējošā formātā.

«Rixc» galerijā būs aplūkojama Nīderlandes mākslinieka Rohīra Ārenta instalācijā «Sirds ziedi», kas, uztverot apmeklētāju sirdspukstus veidos zieda veida zīmējumus.

Apvienība «Golf Clayderman» izstādē «Video salons» atdzīvinās un romantizēs ikdienas dzīves estētiku, savos darbos iekļaujot popkultūru un divtūkstošo gadu sākuma patērētājsabiedrības glamūru. Ekspozīcija būs skatāma galerijā «Alma». Bet fotogrāfs Čehijas Martins Kohuts savā darbu sērijā pievērsīsies attiecībām starp attēlu un tā reprezentāciju, uzdodot jautājumu - ko mūsdienās vispār nozīmē fotogrāfija. Viņa izstāde būs skatāma galerijā «427».

Savukārt sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko centru tapusi beļģu mākslinieka Īva Ūlena izstāde «Apliecinājums» tiks izstādīta Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

Latvijas Fotogrāfijas muzejā tiks atklātas divas izstādes - fotogrāfes Ingas Erdmanes personālizstāde «Nezināšanas prieks», kas radīta, Probācijas dienesta klientiem ilgākā laika posmā dokumentējot sev pazīstamo vidi, kā arī Andas Magones, Lailas Halilovas un Rūtas Kalmukas izstāde «Pievienotā atmiņa», kas tapusi, māksliniecēm fiksējot ģimenes ikdienu un uzdodot jautājumus par mūsdienu sievietes identitāti ģimenē.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs aplūkojama Ulda Brieža personālizstāde «Saules pusē», kurā tiks eksponētas 50 gadu garumā uzkrātas laika liecības ceļā uz Latvijas valsts simtgadi. Liepājas muzejā izstādē «Sajust tēva miegu» norvēģu fotogrāfe un kuratore Mariē Šēvolda radīs telpu refleksijai par savas ģimenes traumām, atmiņām un sapņiem Otrā pasaules kara iespaidā. Savukārt «Polijas jaunā fotogrāfija» būs skatāma Cēsu izstāžu zālē. Izstādē digitālās, postinterneta un sociālo mediju revolūcijas pieredze tiks apvienota ar identitātes un feminisma jēdzienu izpēti.

Simpozijā «Tagadnes atmiņas» piedalīsies astoņi kritiķi, vēsturnieki un mākslinieki no Baltijas valstīm un Eiropas, kuri sniegs paškritisku kopsavilkumu par to, kā tiek rakstīta un veidota fotogrāfijas vēsture trijās Baltijas valstīs, aplūkojot gan «80.gadu kailfoto un vieglo porno», gan «fotogrāfijas lomu sociālajos medijos», «fotogrāfijas kartēšanu» un citas tēmas.

Izglītības programmas «Attēls un propaganda» dalībnieki pētīs attēlu izmantošanai mākslā, medijos un citviet publiskajā telpā. Fotogrāfijas vēstures un historiogrāfijas interesenti tiks aicināti uz mākslas zinātnieces Katrīnas Teivānes-Korpas lekciju «Ainava Latvijas fotogrāfijas vēsturē» un lietuviešu kuratora un teorētiķa Vītauta Mihelkeviča prezentāciju «Mākslas kartēšana». Jauniešiem būs iespēja darboties ar «gif» attēliem Viktorijas Ekstas radošajā darbnīcā «Kustīgā fotogrāfija», savukārt ģimenes un bērni varēs pārtapt maģiskos varoņos kopā ar fotogrāfu Reini Hofmani. Jaunie mākslinieki varēs iepazīt ASV mākslinieka Florisa Šēnfelda starpdisciplināro pieeju radīšanas procesam.

Festivāla laikā tiks izdots arī īpašs izdevums - tekstu krājums, kas veltīts laikmetīgās fotogrāfijas un vizuālās kultūras procesiem.