Par Jelgavas novada deju svētkiem dēvētais, tradicionālais ziemas sadancis sāksies plkst. 17.00 un tajā piedalīsies visi Jelgavas novada jauniešu, vidējās paaudzes un senioru tautas deju kolektīvi. Šoreiz koncerts būs īpašs tādēļ, ka tā laikā tiks godināti dejotāji - novada saimnieki un saimnieces. «Jelgavas novada Goda aplī mēs izvēlējāmies izcelt cilvēkus - uzņēmējus, zemniekus, sabiedriskos darbiniekus, ģimenes, kuras savu brīvo laiku piepilda radoši - dejo tautas dejas, tādējādi rūpējoties par latvisko tradīciju saglabāšanu. Jelgavas novada amatiermākslas kolektīvos šādu cilvēku ir daudz,» stāsta pasākuma režisore Dace Vilne, uzsverot: «Latvijas valsts simtgadi svinot, iepazīsim un no jauna pārliecināsimies, cik mūsu cilvēki ir aktīvi un radoši.»

Jelgavas novada tautas deju kolektīvu virsvadītāja Ieva Karele stāsta. «Šīs vasaras nozīmīgākais notikums, protams, ir Dziesmu un deju svētki. Staļģenē mūsu dejotāji izdejos lielā svētku deju uzveduma «Māras zeme» repertuāru.» Un piebilst, ka vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi jau apguvuši dejas, kas svētku uzvedumā būs jādejo kopā ar bērniem un jauniešiem. Ļaujot skatītājiem sajusties kā lielajos deju svētkos, uz sadanci uzaicināti arī Jelgavas pilsētas bērnu un jauniešu deju kolektīvi - bērnu un jauniešu centra «Junda», kā arī deju kolektīvu «Vēja zirdziņš» un «Skalbe» dejotāji, kuri piedalīsies uzvedumā.

«Katru gadu kolektīviem pievienojas kāds jauns dalībnieks - kāds, kurš ne reizi nav bijis lielajos deju svētkos, tāpēc šādi koncerti novadā, kuros kopā dejo vairāki kolektīvi, viņiem ir labs treniņš, lai smeltos pieredzi. Savukārt skatītājiem kaut nedaudz būs iespēja sajust lielo svētku garšu,» turpina I. Karele.

«Latvijas Goda apļa» pasākumos klātesoši ir arī novada Goda viesi. Šoreiz šajā statusā būs 1935. gadā dzimušais Voldemārs Hermanis, kurš dzīvojis gan Iecavā, gan Jelgavas pusē. Strādājis laikraksta «Cīņa» redakcijā, intervējot politiķus, diplomātus un latviešu trimdiniekus un komentējot Padomju Savienības ārpolitiku līdzās pieredzējušajiem Mavrikam Vulfsonam un Nikolajam Neilandam. Vecāku paaudžu skatītāji Voldemāru Hermani visspilgtāk atceras kā ārpolitikas jautājumu komentētāju raidījumā «Globuss» Latvijas Televīzijā.

Vēl viens Goda viesis būs Voldemāra Hermaņa vienaudzis Gunārs Jākobsons - Jaunsvirlaukā dzimušais latviešu sporta žurnālists, televīzijas un radio komentētājs, kurš galvenokārt komentējis hokeja un futbola translācijas. Par sporta žurnālistu viņš nostrādāja vairāk nekā 50 gadus un 2010. gadā viņam tika pasniegta Latvijas Gada balvas sportā par mūža ieguldījumu. Gunārs Jākobsons gan bija ne tikai sporta žurnālists, jo vadīja arī bērniem, kā arī mākslas un literatūras sfērai veltītus raidījumus. Tajā skaitā arī leģendāro «Mikrofona aptauju».

Pēc deju koncerta beigām no plkst 19.00 pie Staļģenes vidusskolas būs apskatāms viens no publikas iecienītākajiem gaismas festivāla «Staro Rīga» objektiem «Emogrāfs», kas ikviena dalībnieka sirdspukstus pārvērtīs mūzikā un žilbinošā mozaīkā. Gan muzikālo pavadījumu, gan attēla dinamiku noteiks tikai un vienīgi projekta apmeklētāju sirds «informācija». «Emogrāfa» apmeklētāju uzdevums ir vienkāršs - ievietot pirkstu ierīcē un skatīties savu sirdspukstu veidotajā mozaīkā, kuru nav iespējams ietekmēt ar apziņu.

Ieeja pasākumā «Ziemas sadancis» un «Emogrāfa» izmēģināšana būs bez maksas. Pasākumu rīko biedrība «Staro 100» sadarbībā ar Jelgavas novada kultūras pārvaldi. Plašāka informācija par pasākumu atrodama festivāla «Latvijas Goda aplis» mājas lapā godaaplis.lv. Nākamais pasākums notiks 17. februārī Jaunjelgavas novadā un tam dots nosaukums «Magdalēnas ziemas svinības Fridrihštatē».

_{Festivāls «Latvijas Goda aplis» ir viens no Latvijas valsts simtgades projektiem, kas jau kopš pērnā gada novembra godina dažādus Latvijas novadus un to ievērojamās personības, katru nedēļu ciemojoties kādā no daudzajām skaistajām un stāstiem bagātajām valsts vietām un aicinot pievienoties ikvienu interesentu un pašmāju kultūras cienītāju. Festivāls turpināsies līdz pat šā gada novembrim, kulminējot gaismas festivālā «Staro Rīga». Attiecīgi arī «Latvijas Goda apļa» pieturvietās tiek ieskicētas gaismu festivāla vizualizācijas, radot vēl emocionāli pacilājošāku noskaņu. Ikvienam saimniekam vai saimniecei vēl ir iespēja kļūt par Goda saimnieku vai Goda saimnieci, aicinot «Latvijas Goda apli» paciemoties un svinēt valsts simtgadi arī savā pusē.}

_{Festivālu «Latvijas Goda aplis» rīko biedrība «Staro 100» sadarbībā ar novadu pašvaldībām, kultūras centriem un namiem, nevalstiskām organizācijām, novadu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas valsts simtgades biroju. Festivāla rīkošanu līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.}

godaaplis.lv