Viņa atzina, ka ir ļoti daudz ideju jauniestudējumiem, bet īstenot vajadzētu vismaz dažas no tām. «Jau notiek sarunas ar latviešu dramaturgiem. Varu solīt, ka uz teātra Mazās un Eksperimentālās skatuves šogad noteikti būs vairākas valsts jubilejai veltītas izrādes. Uz Lielās zāles skatuves februārī būs pirmizrāde iestudējumam «Maģijas atslēgas», kas veltīta Mihailam Čehovam, kura vārdā nosaukts mūsu teātris,» klāstīja teātra vadītāja. Iestudējuma režisore būšot Marina Brusņikina.

Bjorka zināja teikt, ka izrādes «Maģijas atslēgas» tapšanā izmantoti arhīvu materiāli, tajā mēģināts rast līdzsvaru starp vēsturi un leģendu, starp faktiem un fantāzijām. «Septiņi Čehova studenti stāsta un izdzīvo sava diženā skolotāja dzīvi - atceroties, citējot, diskutējot, atveidojot, iemiesojot viņu dažādās situācijas - gan anekdotiskās, gan dramatiskās, ļaujot skatītājiem pašiem spriest, kāpēc viņš ir pasaules mēroga personība un cik daudz viņš ir devis tieši Latvijas teātra mākslai.»

Pavisam nesen RKT arī saņēmis piedāvājumu iestudēt izrādi par latviešu dzejnieku Aleksandru Čaku. Pēc Bjorkas domām, šī izrāde varētu pulcēt plašu auditoriju - dažāda vecuma latviešu un krievu skatītājus. Pagaidām gan šis iestudējums vēl esot tikai idejas līmenī.

2. oktobrī gaidāmā RKT 135 gadu jubileja tiks svinēta ar mūziklu «Mana skaistā lēdija», ko iestudēs Alla Sigalova.

Teātra valdes locekle domā, ka muzikālajām izrādēm ir potenciāls piesaistīt īpaši lielu auditoriju, tāpēc teātris arī cenšoties darboties šajā virzienā. «Ar RKT jau ilgus gadus sadarbojas komponists Raimonds Pauls. Par teātra draugu ir kļuvis arī komponists un pianists Uldis Marhilevičs, kurš kopā ar aktieri Maksimu Buseli izrādē «1900. Leģenda par pianistu» izstāsta stāstu par puiku vārdā Novecento (1900), kurš kā zīdainis tika atrasts citronu kastē uz kuģa «Virdžīnija», kļuva par izcilu pianistu un dzīvoja tikai uz kuģa. Zinu, ka Marhilevičam ir vairākas idejas par turpmāko sadarbību ar RKT.»

Kā atzina Bjorka, visi tuvākajos divos gados paredzētie RKT jauniestudējumi ir saplānoti vēl iepriekšējā direktora Eduarda Cehovala laikā, viņš arī ir izraudzījies šo iestudējumu režisorus. Paredzēts, ka nākamajā sezonā jauniestudējumus RKT veidos Viesturs Kairišs, Sergejs Golomazovs un Vlads Nastavševs. Iestudējamo lugu nosaukumi vēl tiek precizēti. «Iestudējumus, kuri tiks veidoti Mazajā un Eksperimentālajā zālē, izraudzīšos es. Manuprāt, tie būs interesanti, spilgti projekti,» pastāstīja RKT valdes locekle Bjorka.

Visa intervija ar Bjorku lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā «LETA+».

www.leta.lv