Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Desmit filmas ar Morganu Frīmenu, kas noteikti jāredz

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Dievs taču var būt arī melnādains, vai ne? It īpaši, ja to atveido populārais aktieris Morgans Frīmens, kuru spēles emocionālā dziļuma un daudzpusības dēļ uzskata par vienu no savas paaudzes visvairāk cienītajiem māksliniekiem. 1937. gadā dzimušais Morgans līdzīgi citiem to laiku puikām izauga, spēlējot kovbojus un skatoties vesternus. Taču vēlāk aktieris kā afroamerikānis uz lielajiem ekrāniem neredzēja daudz vīriešu, kas līdzinātos viņam. Turklāt Frīmens bija viens no tiem, kas atveidoja lomas, kuras nebija rakstītas īpaši melnādainajiem aktieriem. Labākie «melnie» aktieri (piemēram, Stepins Fečits, Mantans Morlends, Villijs Bests) piedalījās «meinstrīma» filmās, kurās parasti atveidoja iztapīgus un stereotipiskus varoņus. Pēdējos gados Frīmens ir aizrāvies ar ambiciozu dokumentālo projektu īstenošanu. Cikls «Stāsts par Dievu kopā ar Morganu Frīmenu» izpelnījās nedalītas skatītāju simpātijas un iedrošināja aktieri turpināt pētīt mums svarīgas tēmas. Patlaban svētdienās «National Geographic» skatāms «Stāsts par mums ar Morganu Frīmenu», kurā aktieris pēta fundamentālus spēkus, kas satur kopā sabiedrību visā pasaulē. Par godu leģendārajam aktierim «National Geographic» ir izveidojis desmit filmu izlasi, kurās piedalās Morgans Frīmens un kuras noteikti ir jāredz sevi cienošam šā aktiera fanam.

 
Foto: Ekrānuzņēmums

«Deizijas kundzes šoferis» (1989)

Ne visas «oskarotās» filmas var lepoties ar talantīgu zvaigžņu ansambli, taču pēc Alfrēda Ūrija romāna tapusī Brūsa Beresforda režisētā filma «Deizijas kundzes šoferis» tāda ir. Tās centrā ir ņipra atraitne Deizija (Džesika Tendija), kuras dēls Bobijs (Dens Ekroids) nolīgst šoferi Hoku Kolbērnu (Frīmens). Darbība norisinās 50. gadu Atlantā, kad rasu aizspriedumi vēl bija ļoti spēcīgi, tādēļ attiecības starp «balto» kundzīti un melnādaino šoferi nebūt nav vienkāršas. Tendija un Frīmens šo stāstu izstāsta ar patiesu siltumu un asprātīgu šarmu.

 
Foto: Ekrānuzņēmums

«Nepiedots» (1992)

Ar vesterniem kā kino žanru bija diezgan bēdīgi līdz pat 90. gadu sākumam, jo vairākām kinoskatītāju paaudzēm negāja pie sirds raupjās ainas un «sliktie tēli». Populāru vesternu autors Klints Īstvuds pievērsa tiem skatītāju uzmanību ar filmu «Nepiedots» - rūgtuma pilnām pārdomām par nevajadzīgu atriebību. Tās centrā ir novecojošs slepkava – Viljamss Manijs (Klints Īstvuds), kas jau vairākus gadus dzīvo mazā fermā, bet naudas dēļ piekrīt noslaktēt divus kovbojus, kuri sakropļojuši prostitūtu. Manijam līdzi dodas arī bijušais līdzdalībnieks Neds Logans (Frīmens). Filmā piedalās izcils aktieru ansamblis, tostarp arī Džīns Hekmens un Ričards Heriss. «Nepiedots» saņēma četras «Oskara» balvas.

 
Foto: Ekrānuzņēmums

«Bēgšana no Šoušenkas» (1994)

Kaut arī Frīmens bija filmējies jau daudzus gadus, tieši Elisa Boida Redinga jeb Reda loma filmā «Bēgšana no Šoušenkas» aktiera karjeru pacēla nākamajā līmenī. Stāsta centrālais tēls it kā ir Tima Robinsa atveidotais baņķieris Endijs Difreins, kuram par sievas un viņas mīļākā slepkavību cietumā jāpavada daudzi gadi. Tomēr galvenais varonis ir un paliek Frīmena atveidotais Reds. Vīrs, kuram šķiet, ka viņš visu zina un saprot, taču, izrādās, dzīve piedāvā ko vairāk nekā tikai slepenu sūtījumu iedabūšanu cietumā. «Bēgšana no Šoušenkas» ir «pilna ar Frīmenu»: prieku, smiekliem, bēdām un dramatismu.

 
Foto: Ekrānuzņēmums

«Septiņi» (1995)

Neo-noir stilā uzņemto filmu kritiķi slavēja par tās drūmo noskaņu, brutalitāti un aizskartajām tēmām. Tā pat tika nominēta «Oskaram» par labāko montāžu, bet zaudēja «Apollo 13». Tās globālie ieņēmumi teju desmit reizes pārsniedza filma budžetu. Vairāki kritiķi uzsvēra, ka viens no «Septiņi» panākumu avotiem ir aktieru izvēle. Viņuprāt, filma «pieder Frīmenam» un viņa klusajam, rūpīgi un detalizēti atveidotajam, mazliet pagurušajam policistam Viljamam Somersetam, kurš ir iemācījies nepadoties. Deivida Finčera filma stāsta par metodisku sērijveida slepkavu, kas naktīs «atbrīvo» «apmaldījušos» pilsētu no septiņiem nāves grēkiem: dusmām, lepnības, iekāres, skaudības, alkatības, slinkuma un rijības. Viņam pa pēdām dodas divi policisti: prātīgais Somersets un jauniņais, stūrgalvīgais Deivids Milss (Breds Pits). Atrisinājums ir šokējošs. Nelieša Džona Do lomā filmējies Kevins Speisijs, Milsa sievas Treisijas lomā – Gvineta Paltrova.

 
Foto: Ekrānuzņēmums

«Miljons dolāru mazulīte» (2004)

Daudzus gadus pēc kopdarba kritiķu un skatītāju augstu novērtētajā filmā «Nepiedots», Frīmens un Īstvuds apvienojās, lai uzņemtu «Miljons dolāru mazulīti». Tā ir aizrautīga sporta drāma, kas atklāj mūsdienu boksa brutālos tikumus. Jauna cīkstone Megija Ficdžeralde (Hilarija Svonka) sāk trenēties pieredzējušā trenera Frenkija Danna (Īstvuds) zālē. Svarīga nozīme viņas ceļā uz panākumiem ir Frenkija draugam, bijušajam bokserim Edijam Diprē (Frīmens). Par šo lomu Frīmens ieguva «Oskaru» kā labākais otrā plāna aktieris. Filma saņēma pavisam četras zelta statuetes.

 
Foto: Ekrānuzņēmums

«Tumšā bruņinieka triloģija» (2005 – 2012)

Skatītāju un kritiķu domas par amerikāņu režisora Kristofera Nolana («Pirmsākums», «Starp zvaigznēm») «Tumšā bruņinieka» triloģiju dalās, tomēr lielākais vairums atzīst, ka režisors šo it kā nodreijāto komiksu ir pacēlis jaunā kvalitātē. Kristiāna Beila atveidotais Betmens vairs nav tikai supervaronis, viņa tēls ir gluži cilvēcīgs, izaicinot un diskutējot par cilvēciskām vērtībām: meliem un patiesību, taisnību un netaisnību, atriebību un piedošanu, labo un ļauno. Frīmena atveidoto Lūsiusa Foksa tēlu varētu dēvēt par raksturlomu, kurā apvienojas stoisks miers, ironisks humors un vienlaikus asa taisnīguma izjūta.

 
Foto: Vida Press

«Pingvīnu maršs» (2005)

Frīmens ir ne tikai burvīgs aktieris, bet arī izcils dokumentālo filmu ierunātājs. Patīkamais tembrs un nopietnais tonis ļauj viņa balsi atpazīt uzreiz. Arī Luka Žakē dokumentālajā filmā «Pingvīnu maršs». Tā stāsta par imperatorpingvīniem, kuri ik gadu dodas Antarktīdas iekšienē, lai radītu pēcnācējus. Deviņos mēnešos putnam ir jāatrod sev pāris, jāaizsargā mazuļi no sala un bezgalīgajos ledus laukos jāatrod barība. Filma pie Francijas zinātniskās bāzes Antarktīdā tika filmēta veselu gadu.

 
Foto: Publicitātes

«Pirms nolikt karoti» (2007)

Miljardierim Edvardam Kolam (Džeks Nikolsons) un mehāniķim Kārteram Čemberam (Frīmens) nav nekā kopēja, izņemot neārstējamu slimību. Viņi satiekas slimnīcas palātā un nolemj atmest visam ar roku un doties piepildīt savus pēdējo lietu sarakstus, pirms abus nogalē vēzis. Šajā procesā Edvards un Kārters dziedina viens otru, kļūst par neticami labiem draugiem un atrod prieku dzīvē.

 
Foto: Ekrānuzņēmums

«RED aģenti» (2010)

Vēl viena komiksu ekranizācija, kurā starp neskaitāmiem «zvaigžņotiem» bijušajiem un esošajiem Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aģentiem izceļas arī Frīmens. Bijušais CIP aģents Frenks Mozess (Brūss Villiss) pavada daudz laika sarunās ar ierēdni Sāru Rosu (Mērija Luīze Pārkere), taču tad Frenkam uzbrūk un viņam nākas glābt savu un telefondraudzenes ādu. Filmā piedalās arī Džons Malkovičs, Helēna Mirrena un Karls Urbans. Filma būs itin viegla brīvdienu vakara izklaide.

 
Foto: Ekrānuzņēmums

«Stāsts par mums ar Morganu Frīmenu» (2017)

Ideja par to, ka jāpēta spēki, kas satur kopā cilvēkus, Frīmenam radās laikā, kad viņš kopā ar partneri Loriju Makrīriju un producentu Džeimsu Jangeru klīda pa pasauli un pētīja ticības vienojošo spēku seriālam «Stāsts par dievu». Tā radās vēl viens raidījumu cikls, kurā ar populārai izklaidei raksturīgiem paņēmieniem izskaidroti sarežģīti, sociāli nozīmīgi temati - brīvība, mīlestība, vara, karš un miers.

Ja pajautāsiet aktierim, kas ir viņa ilgā radošā mūža noslēpums, Frīmens, visticamāk, atbildēs: «Disciplīna. Fiziskās aktivitātes, arī ēšanas paradumi ir daļa no disciplīnas. Es mēģinu nepārēsties.»

Aizraujošais dokumentālo raidījumu cikls «Stāsts par mums ar Morganu Frīmenu» skatāms «National Geographic» svētdienās plkst. 22.

Nepalaid garām!

Uz augšu