Vai atceries to brīdi, kad tev piedāvāja šo lomu?

Jā, tas bija manā dzimšanas dienā. Es biju ceļā uz SPA Anglijā, kad man piezvanīja aģents. Viņi gribēja mani redzēt atlasē šai lomai.

Vai biji uzreiz ieinteresēts?

Jā, lai gan nebiju vēl lasījis scenāriju, tāpēc atlasē neko daudz nezināju par šo filmu un ko šis notikums nozīmē latviešiem. Kad izlasīju scenāriju, man tas ļoti, ļoti patika, un aptuveni pēc divām stundām es piezvanīju aģentam un teicu, ka es to ļoti vēlētos darīt. Man ļoti patīk vēsture, īpaši 17. gadsimts. Protams, šī filma ir par senāku laika periodu, bet man patīk izglītoties par šiem jautājumiem.

Kāpēc tevi tik ļoti aizrauj vēsture?

Zinu, ka tas izklausīsies dīvaini, bet mani ļoti fascinē būt vietās un iedomāties, kādi vēsturiski cilvēki tur ir gājuši, un ieraudzīt šīs vietas ar it kā viņu acīm.

Cik viegli vai grūti bija iejusties Nameja tēlā?

Es diezgan labi sapratu tēlu no scenārija un Aigaram zvanīju dažas nedēļas pirms sākām filmēšanu un teicu, ka būtu labi, ja es ierastos kādu nedēļu pirms filmēšanas un varētu kaut ko vairāk pamācīties un uzzināt vairāk par filmas vēsturisko vērtību un lomu. Viņš centās atrast kādu cilvēku, kurš labi pārzina vēsturi, un bija pārsteigts, jo es par to zināju vairāk nekā vairums cilvēku. Satikos ar Aisti, kas atveido Laugu filmā, un viņa izstāstīja visu, ko zina, un mēs kopā skatījāmies, kā savulaik tur izskatījās, pētījām vecas kartes, un viņa stāstīja to, ko viņa zina par šo laiku.

Vai tev bija papildu treniņi, jo šajā lomā tomēr jābūt fiziski stipram?

Ieradāmies aptuveni divas nedēļas ātrāk pirms filmēšanas un trenējāmies katru dienu. Un piecas, sešas nedēļas trenējos pats Londonā, bet tas vairāk bija sporta zālē. Un, protams, bija arī atsevišķi specifiski treniņi horeogrāfijā tieši cīņas ainām.

Kā tu raksturotu darbu ar filmēšanas komandu?

Tas bija lieliski, jo visi bija ļoti pretimnākoši un jauki, un varēja just, ka visi ir ļoti aizrāvušies ar šo projektu.

Vai uzzināji ko jaunu par sevi šīs filmēšanas laikā?

Patiesībā jā, jo filmējām pirms divām vasarām, savukārt iepriekšējā vasarā pārfilmējām dažus kadrus, un pirms pirmās filmēšanas biju trenējies sešas nedēļas. Kad ierados gadu vēlāk, visu šo laiku nebiju trenējies, jo droši vien jau nebūs daudz kaujas ainu, un atminos, ka biju tik ļoti noguris, ka sapratu, ka nav nekāda attaisnojuma neiet uz treniņiem.

Filma ir par varoni. Kādam, tavuprāt, būtu jābūt varonim?

Mēs gribējām šo tēlu veidot mazliet citādi, ne tādu, kuram nav emociju vai jūtu, lai cilvēki varētu identificēties. Gribējām šo tēlu parādīt arī kā jauku un vienkāršu. Meklējot aktieri šai lomai, bija svarīgi parādīt abas šīs puses – lai viņš varētu cīnīties, tai pašā laikā atainot mīlestību.

Kas ir kopīgs tev un Namejam?

Tas ir labs jautājums.. Neesmu pārliecināts. Namejs ir situācijas upuris. Vienā brīdī viņam ir jākļūst par sava apgabala līderi. Man pašam tādas pieredzes nav. Es neesmu nonācis tādā situācijā, bet, tā kā ceļoju daudz, bieži esmu prom, tāpat saglabāju attiecības ar ģimeni un draugiem. Tas gan varētu būt kopīgs.

Kāpēc latviešiem vajadzētu noskatīties šo filmu?

Jo tā ir lieliska filma. Ja esi filmu fans un tev patīk apmeklēt kino, tad noteikti tā ir jāredz, jo tajā ir daudz aktivitātes, ātrums, tai pašā laikā ir arī mīlas stāsts, tāpēc katrs tur atradīs ko sev.

Paldies Arhitektu namam par intervijai atvēlētajām telpām.