Ja par saturisko pusi, tad «Atkala» ne tikai vārdos, bet arī mūzikā sakausē ierakstā piesauktās «divas vientulības». Sējāna rokraksts jūtams albuma dinamiskajos skaņdarbos, kuros dominē aktīvas bungas un smagnējs bass («Visa par daudz», «Dienas nakts sakari», «Straumes»), savukārt Šipkēvica solokoncertos atsegtais liegais, melodiskais romantiķis Shipsea - albuma liriskajās kompozīcijās («Lūk, tava dziesma skan», «Ugunskura vieta ar skatu uz Latviju»). Abiem pa virsu savas dekorācijas izkārtojis muzikālais scenogrāfs Zaķis, potenciālo plaisu starp atšķirīgajiem «instrumentiem» padarot pavisam nelielu.
Albuma labākās četras dziesmas izkārtotas plates sākumā, no kurām īpaši gribētu izcelt klavieru un stīgu pavadīto «Lūk, tava dziesma skan», kas varētu būt tāds kā emocionālais turpinājums Renāra Kaupera dziedātajai, tautā iemīļotajai «Manai dziesmai».
Doma kora skolā apgūtās prasmes - sajust un radīt augstvērtīgu partitūru, ko potenciāli varētu izpildīt tūkstošgalvains koris, ir mūziķu, īpaši Šipkēvica, viens no lielākajiem trumpjiem.
Tomēr pēc pirmo četru dziesmu cikla, ja tā to var dēvēt, albums sāk atkārtoties. «Straumes» ar smagnēju bungu un basa līniju, kas atgādina dāņu Mew slaveno «Zookeeper's Boy», neko jaunu nepavēsta, vēl vairāk -
bungas brīžiem ir tik blīvas, ka neļauj ritmam uzelpot, nostāties uz kājām.
Imanta Kalniņa melodiju nospiedums atradis sevi dziesmā «Tu atvēri mani ar nazīti», Kalniņa mūzika Jānim īpaši tuva, pagājušā gada Piena svētkos izskanēja vesela programma «ImKa. Shipsea. Nepāriet» ar komponista dziesmām Šipkēvica un domubiedru apdarē. Spilgts disko/softroka ēras cienīgs piedziedājums iestrādāts kompozīcijā «Nekādas beigas», taču kopumā albuma muzikālā daļa tomēr atstāj viengabalaina, sabalansēta ieraksta sajūtu.