Valdis Bisenieks dzimis 1928. gada 2.oktobrī Rīgā ģeodēzista Jāņa un Emīlijas Bisenieku ģimenē. Bērnība tika vadīta vecāku mājās Rīgas pierobežā Ulbrokas apkaimē. Skolas gaitas sācis Rīgā, Klasiskajā ģimnāzijā un vēlāk Franču licejā, pēc kura absolvēšanas studijas Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē.

No 1953. gada darbs Vācu filoloģijas nodaļā. 60. gados nosūtījums uz Voroņežas Universitāti Krievijā. Atpakaļ Latvijā par L(V)U mācībspēku no 1965. līdz 1990. gadam. 1984. gadā aizstāvēta doktora disertācija par mūsdienu vācu valodas sintakses jautājumiem; habilitētais filoloģijas doktors.

Sudiju laikā precējies ar Dzidru dz. Šmiti, dzimis dēls Armands Bisenieks (arhitekts). Otrreiz precējies 1968. gadā ar Ausmu dz. Krēsliņu, dēls Ingmārs Bisenieks (vēsturnieks).

Jau no jaunības gadiem ar prieku iesaistījies pašdarbības teātra uzvedumos. Liels klasiskās mūzikas cienītājs un pazinējs. Agrā jaunībā sasirgstot ar astmu, atguvis veselību ar ikdienas fiziskajiem vingrinājumiem, skriešanu un peldēšanu, ko turpināja visu mūžu.

Valdis Bisenieks saņēmis Itālijas vēstniecības Latvijā balvu par Dantes Aligjēri «Dievišķās komēdijas» tulkojumu (2000), Latvijas literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu (2008), Atzinības krustu (2011)

Darbi valodniecībā:

1963. - latviešu-vācu vārdnīcas līdzautors un titulredaktors,

1980. - vārdnīcas autors,

2007. - pēc jauniem principiem sastādītas vārdnīcas autors,

Latviešu valodas runas intonācijas pieraksta formas izstrādātājs, rakstu autors par svešvārdu pareizrakstību latviešu valodā.

Raksti, tulkošanas un atdzejošanas darbs kopš 1963. gada vācu (iesk. vēsturiskos dialektus), krievu, franču, itāļu, sanskrita, angļu valodā.

Nozīmīgākie tulkojumi

No vācu val.:

A.Cveigs, «Strīds par seržantu Grišu» (Armold Zweig, Der Streit um den Sergeanten Grischa; 1963),

T.Manns, «Tristans: Noveles» (Thomas Mann, Tristan: Erzählungen; 1966),

Rainer Maria Rilke, «Lirika» (1975), «Stundu grāmata» (Das Stunden-Buch), «Gleznu un tēlu grāmata» (Das Buch der Bilder; 2005),

R.Hohhūts, «Kāda mednieka nāve» (Ralf Hochhut, Der Tod eines Jägers (uzv. Drāmas teātrī 1977),

J.V.Gēte, «Dzeja» (1983), «Fausts» (1999),

H.K.Grabe, «Dons Huans un Fausts» – Hans Christian Grabbe, Don Juan und Faust (uzv. teātrī «Skatuve» 1993), «Rīgas Dievmātes klosteris» (Das Kloster der Mutter Gottes zu Riga;1995), – «Kaupo un Svētais Grāls» (Kaupo und der Heilige Gral; 2007), «Atskaņu hronika» (no viduslaiku vācu valodas – Livländische Reimchronik; 1998),

Kevins Vennemans, «Jedenevas tuvumā» (Nahe Jedenev; 2008), Leo Māsburgs (Maßburg), «Brīnišķīgie atgadījumi Mātes Terēzes dzīvē» (Die wunderbaren Geschichten im Leben der Mutter Teresa; 2010), Ģertrūde fon den Brinkena, «Kad mājās nāc...» (Gertrud von den Brincken, Wenn du nach Hause kommst...; 2012),

Uz vācu valodu:

Lettische Volksieder (Latviešu tautasdziesmas; 1985), Reinis Kaudzīte un Matīss Kaudzīte, Landvermeserzeiten (Mērnieku laiki; 2012).

No itāļu valodas:

Dante Aligjēri, «Vita nuova» (1981), «Dievišķā komēdija» – La Divina Commedia (1994),

E. de Filipo, De Pretore Vinčenco (uzv. Drāmas teātrī 1985), «Svētā Franciska ziediņi» (I fioretti di San Francesco; 1999),

No sanskrita:

«Bhagavadgīta» (1999) – senindiešu eposa Mahābhārata garīgi filozofiskais kodols.

Paša dzeja: dzeju krāj. «Re(h)habilitācija» (2004), «Dāvinājumi» (2008).

_{Rakstnieku savienības, Dantes biedrības un Gētes biedrības biedrs. 1989. gadā atjaunojis Rīgas Rotari klubu, kura darbībā aktīvi iesaistījies līdz pēdējiem gadiem. Saņēmis Literatūras Gada balvu par mūža ieguldījumu.}